2. Pēc datora lomas tīklā:

Serveris (server) ir dators, kas apkalpo citus datorus tīklā. Ir vairāki serveru tipi: file-server, print-server, mail-server, data base server, aprēķinu serveris, lietotnes serveris u.c. Servera tipu nosaka tā resursu tips. No otras puses, serverus var klasificēt pēc tīkla mēroga: darba grupas serveris, uzņēmuma serveris utt.

Darbstacija (workstation) ir personālais dators, kas pieslēgts datoru tīklam.

Tīkla dators (network computer) Tīkla datoros nav atmiņu ierīču(cietais disks, diskešu ierīce), tāpēc operētājsistēma un vajadzīgās lietojumprogrammas tīkla datoram tiek ielādētas no servera. Serverī glabājas arī apstrādājamie dati. Tā kā visa tīkla datoram nepieciešamā informācija tiek saņemta un nogādāta serverim, tad to ātrdarbību var ietekmēt datortīkla caurlaides jauda kā arī datoru skaits šajā tīklā, taču tīkla datori ir lētāki.

Terminālis (terminal) ir ievadizvades ierīce, kas pievienota datoram datu ievadīšanai un izvadīšanai. Terminālis parasti ir apgādāts ar tastatūru un displeju, kas lietotājam ļauj tieši sadarboties ar datoru. Termināļus nosacīti var iedalīt divās grupās:

• Trulais terminālis (dumb terminal) ir terminālis, kas nevar patstāvīgi veikt datu apstrādi un kas kalpo kā attāla datora ievadizvades ierīce.

• Intelektuālais terminālis (intelligent terminal) ir terminālis, kas veic ne tikai datu apmaiņu starp lietotāju un datoru, bet arī datu apstrādes funkcijas (tam ir kaut kāds procesors un mazliet savas atmiņas).

3

2

. Pēc attīstības pakāpes, pēc paaudzēm

paaudze	elementu bāze	saprašanas līmenis
I (1945.-1955.)	elektronu lampas, releji; perfokartes, lentes, drukāšanas ierīces	neliels komandu komplekts (katrai mašīnai - savs), izmanto sarežģītiem aprēķiniem; programmatūras praktiski nav.
II (1955.-1965.)	pusvadītāju tranzistori; magnētiskie diski; ārējās iekārtas;	augsta līmeņa programmēšanas valodas, programmatūra matemātisko uzdevumu risināšanai.
III (1965.- 1970.)	integrālās mikroshēmas; displeji;	attīstītas operētājsistēmas; lietišķā programmatūra; datoru tīkli.
IV (mūsdienu datori, pēc 1970.g.)	lielās integrālshēmas; mikroprocesori; daudzprocesoru sistēmas;	personālo datoru plaša izmantošana; attīstīti datoru tīkli.
V	jaunas tehnoloģijas	mākslīgais intelekts; ekspertu sistēmas.

Pašlaik datorus visā pasaulē ražo dažādas firmas, piemēram, IBM, Compaq, Hawlett Packard, Dell.

Informācijas kodēšana. Informācijas mērvienības.

Informācijas kodēšana

Lai dators varētu apstrādāt informāciju, to ir nepieciešams pārveidot (kodēt), jo dators ir elektroniska ierīce, kas elektroniski visvienkāršāk atšķir divu līmeņu spriegumus: mazu (tuvu nullei) un lielu.

Tā kā dators atšķir tikai šos divus sprieguma stāvokļus, tad visa datorā ienākošā informācija ir jāpārveido tam "saprotamā" formā. Šo procesu sauc par kodēšanu. Lai datorā esošo kodēto informāciju varētu izvadīt cilvēkam saprotamā formā, veic pretējo procesu, kuru sauc par dekodēšanu.

Datora elektronisko ierīču abiem atšķiramajiem spriegumiem ir piešķirti nosacīti apzīmējumi - 0 (mazam spiegumam) un 1 (lielam). Tādā veidā dators spēj strādāt ar skaitļiem, kuri sastāv tikai no diviem cipariem - 0 un 1. Sadzīvē mēs lietojam decimālo skaitīšanas sistēmu, kas izmanto 10 ciparus (0; 1; 2; ...; 9). Skaitīšanas sistēmu, kurā izmanto tikai divus ciparus, sauc par bināro (binary) skaitīšanas sistēmu. Datora iekšienē lieto tikai bināro skaitīšanas sistēmu, un jebkura datorā esošā informācija tiek kodēta ar 0 un 1.

Elektronisko signālu 0 vai 1 sauc par bitu (binary digit - bit). Bits ir mazākā informācijas mērvienība. Datorā tehniski mazākais bitu apvienojums ir 8 pēc kārtas esoši biti. Šo astoņu bitu kopu sauc par baitu (byte).