16. AnyLan, Arcnet datortīkli

AnyLAN datortīkli

Firma AT&T un HP piedāvā jaunas tehnoloģijas projektu kā Fast Ethernet alternatīvu ar

datu pārraides ātrumu 100 Mb/s -100 Base-VG. Šajā projektā ir uzlabota pieejas metode, ievērojot

multimediju pielietojumu vajadzības. Bez tam nodrošināta paketes formāta saderība ar tīklu 802.3

paketes formātu. 1993. gada septembrī pēc IBM un HP iniciatīvas izveidoja komiteju IEEE

802.12, kura nodarbojās ar jaunās tehnoloģijas standartu. Šo projektu paplašināja, ievedot jaunajā

tīklā ne tikai Ethernet formāta kadrus, bet arī Token Ring formātus. Jauno tehnoloģiju nosauca par

100VG -AnyLAN, t.i., tehnoloģija jebkuriem tīkliem (AnyLAN = jebkuri tīkli), ievērojot, ka

Ethernet un Token Ring tehnoloģijas izmanto gandrīz visos mezglos. 1995. gada vasarā šī

tehnoloģija ieguva savu standartu IEEE 802.12.

100VG-Any LAN tehnoloģija atšķiras no klasiskā Ethernet ievērojami lielākā mērā nekā

Fast Ethernet. Galvenās atšķirības ir sekojošās:

Tiek izmantota cita vides pieejas metode Demand Priority, kura nodrošina taisnīgāku tīkla

caurlaidspējas sadalījumu salīdzinājumā ar CSMA/CD un prioritātes pieeju laika jutīgiem

lietojumiem.

Kadri tiek pārraidīti ne visiem tīkla stacijām, bet tikai saņēmēja stacijai.

Tīklā ir pieejas arbitrs – koncentrators.

Tiek uzturēti divu tehnoloģiju freimi – Ethernet un Token Ring (no šejienes papildinājums

AnyLAN tehnoloģijas nosaukumā).

Dati tiek pārraidīti vienlaicīgi pa 3. kategorijas UTP 4 pāriem. Pa katru pāri dati tiek

pārraidīti ar ātrumu 25 Mb/s, kas summā dod 100Mb/s.

100VG-AnyLAN tīkls sastāv no centrālā koncentratora, kuru sauc par saknes

koncentratoru, un ar to savienotiem gala mezgliem un citiem koncentratoriem. Ir pieļaujami trīs

koncentratoru kaskadēšanas līmeņi. Katram koncentratoram un tīkla adapteram jābūt uzstādītam

darbībai vai nu ar Ethernet, vai Token Ring freimiem, vienlaicīgi tos izmantot nav atļauts.

Koncentrators cikliski izpilda portu aptauju. Stacija, kura grib pārraidīt datus, nosūta

speciālo zemas frekvences signālu koncentratoram, pieprasot freima pārraidi un norādot tā

42

prioritāti. 100VG-AnyLAN tīklā tiek izmantoti prioritāšu divi līmeņi: zems un augsts. Zems

prioritātes līmenis atbilst parastiem datiem (failu dienests, drukāšanas dienests u.t.t.), bet augsts

prioritātes līmenis atbilst datiem, kuri ir jutīgi laika aizkavēs (piemēram, multimedija). Prioritātei

ir statiskā un dinamiskā sastāvdaļa, t.i. stacija ar zemo prioritāti, kurai ilgi nav pieejas tīklam,

saņem augsto prioritāti.

Ja tīkls ir brīvs, koncentrators atļauj freima pārraidi. Pēc freima saņēmēja adreses

analīzes koncentrators automātiski nosūta freimu saņēmēja stacijai. Ja tīkls ir aizņemts,

koncentrators nostāda pieprasījumu rindā, kura tiek apstrādāta atbilstoši pieprasījumu atnākšanas

kārtībai un ievērojot prioritātes. Ja koncentratora portam ir pieslēgts cits koncentrators, tad

aptauja tiek apstādināta kamēr zemāka līmeņa koncentrators pabeigs aptauju. Lēmums par

pieejas piešķiršanu tiek pieņemts, kad visi koncentratori pabeigs visu savu portu aptauju.

Kā koncentrators uzzina, kādam portam ir pieslēgta saņēmēja stacija?

Lai atrisinātu šo uzdevumu, koncentrators uzzina stacijas MAC adresi stacijas fiziskās

pieslēgšanas tīklam momentā un saglabā to MAC adrešu tabulā, kura ir analoģiska

tilta/komutatora tabulai. 100VG-AnyLAN koncentratora atšķirība no tilta/komutatora ir tas, ka

tam nav iekšēja bufera freimu glabāšanai. Tāpēc tas pieņem no tīkla stacijām tikai vienu freimu,

nosūta to uz saņēmēja portu un, kamēr saņēmēja stacija pilnīgi pieņems šo freimu, jaunus

freimus koncentrators nepieņem. Tātad šeit, kā arī citās vides pieejas metodēs, tikai viens dators

katrā laika momentā var pārraidīt datus.

IEEE 802.12 nosaka sekojošus ierobežojumus kabeļu segmentu un tīkla garumiem.

Segmenta maksimālais garums ir 100 m (3. kategorijas UTP) vai 150 m (5. kategorijas UTP).

Tīkla maksimālais diametrs ir 600 m (3. kategorijas UTP) vai 900 m (5. kategorijas UTP).

Neskatoties uz daudziem labiem tehniskajiem risinājumiem, 100Vg-AnyLAN tehnoloģija ir

mazāk populāra nekā Fast Ethernet.

Arcnet datortīkli

Arcnet (Attached Resource Computer Net) lokālie datortīkli ir vieni no vecākajiem. Tie ir

izstrādāti vēl 1977. gadā. Tīklu izstrādāja firma Datapoint Corporation. Lai gan nav starptautisko

standartu šim lokālā datortīkla veidam, Arcnet ir diezgan populārs pasaulē (deviņdesmito gadu

sākumā Arcnet produkcijas realizācija veidoja 30 % no kopējās lokālo tīklu produkcijas

realizācijas).

Arcnet tīklos izmanto ”maģistrāles” un „pasīvās zvaigznes” topoloģijas. No

priekšrocībām var pieminēt diezgan nelielās izmaksas tīkla aparatūrai un kabeļu sistēmām, kas ir

samērojamas ar Ethernet tīklu izmaksām. Var pieminēt lielu tīkla drošības pakāpi un elastīgumu,

kā arī salīdzinājumā ar Ethernet tīklu mazākus ierobežojumus attiecībā uz kabeļu garumiem. No

trūkumiem ir jāpiemin galvenais: zemais datu pārraides ātrums – 2.5 Mbit/s.

43

Pēc fiziskā izpildījuma Arcnet tīkls ir ļoti līdzīgs Ethernet tīklam, bet ir jāpiemin galvenā

atšķirība. Arcnet tīklos izmanto koaksiālos kabeļus ar viļņu pretestību 93 omi, bet Ethernet tīklos

kabeļi ir ar viļņu pretestību 50 omi. Tātad šo tīklu kabeļu sistēmas nav savienojamas un, pārejot

no Arcnet tīkla uz Ethernet, visi kabeļi ir jānomaina.

Datu pārsūtīšanas protokols ir līdzīgs Token Ring tīklam, jo dati tiek sūtīti ar marķiera

palīdzību. Tas nodrošina datu pārsūtīšanu bez kolīzijām un tāpēc labu noturību pret lielām

slodzēm tīklā.