- •Datortīklu būtība
- •Datortīklu attīstības vēsture.
- •Datortīklu veidi.
- •Lokālā datortīkla arhitektūra.
- •Lokālo datortīklu topoloģijas.
- •Tīkla kabeļi.
- •Kabeļu marķēšana.
- •Atkārtotāji, pastiprinātāji.
- •Tīkla karte.
- •Bezvadu pieslēguma tīkla karte.
- •Koncentratori, komutatori.
- •Tilti, maršrutētāji
- •Ethernet darbības princips
- •Ethernet datortīklu apzīmējumi, piemēri.
- •Token Ring, fddi datortīkli
- •AnyLan, Arcnet datortīkli
- •Iso/osi modelis.
- •Tcp/ip protokolu steks
- •Tcp/ip steka protokoli
- •Tcp/ip komandrindas utilītas
- •Ipconfig
- •Ip klases. Ip adrešu binārā un decimālā formas
- •Apakštīkli un maskas
- •Tīkla kartes uzstādīšana
- •Tīkla operētājsistēmas
- •Windows xp administrēšana
- •Resursu sadalīšana lokālajos datortīklos
- •Lokālā datortīkla resursu lietošana
- •Datortīklu problēmu diagnosticēšana un risināšana
- •Uzbrukumu veidi datortīkliem
- •Datortīklu aizsardzības organizācija
- •Antivīrusu programmas.
- •Ugunsmūri un to lietošana
- •Dial-Up pieslēguma izveide
- •Interneta programmatūra, tās konfigurēšana. Faksmodems
- •Ftp servera izveide
- •Web servera izveide
Antivīrusu programmas.
Vīruss
Vīruss ir datora koda daļa, kas pievieno pats sevi programmai vai failam, tādējādi tas var
izplatīties no viena datora uz otru, inficējot to. Vīrusi var bojāt jūsu programmatūru, aparatūru un
failus.
Vīrusa (n.) Kods, kas uzrakstīts ar noteiktu nodomu sevi dublēt. Vīruss mēģina
izplatīties no datora uz datoru, pievienojot sev īpašnieka programmu. Tas var bojāt aparatūru,
programmatūru vai informāciju.
Tāpat kā cilvēku vīrusu bīstamību klasificē diapazonā no Ebola vīrusa līdz 24 stundas
ilgstošai gripai, arī datorvīrusu diapazons ir no nelieliem traucējumiem līdz pilnīgai
iznīcināšanai. Labā ziņa ir tā, ka īsts vīruss neizplatās bez cilvēka palīdzības, piemēram, tas
izplatās koplietojot failus vai sūtot e-pastus.
Tārps
Tārps, tāpat kā vīruss, ir izveidots tā, lai pārkopētu pats sevi no viena datora uz otru, bet
tas notiek tik automātiski, pārņemot līdzekļu kontroli datorā, ka var pārsūtīt failus vai
informāciju. Ja sistēmā ir tārps, tas var klejot atsevišķi. Tārpu lielākie draudi ir to spēja vairoties
milzīgos apjomos. Piemēram, tārps var izsūtīt pats savas kopijas ikvienam, kura adrese ir jūsu epasta
adrešu grāmatā, un viņu datoros pēc tam notiks tas pats, izraisot tīkla trafikā domino
efektu, kas var palēnināt biznesa tīklu ātrumu un Internetu kopumā. Kad jauni tārpi ļauj sev vaļu,
tie izplatās ļoti ātri, aizsprostojot tīklu un, iespējams, liekot jums gaidīt divtik ilgi (un citiem arī),
lai apskatītu tīmekļa lapas Internetā.
Tārps (n.) Vīrusu apakšklase. Tārps parasti izplatās bez lietotāja aktivitātes un ražo
pilnīgas paša kopijas (iespējams, modificētas) tīklā. Tārps var iznīcināt atmiņu vai tīkla joslas
platumu, tādējādi liekot datoram apstāties.
Tā kā tārpiem nav nepieciešams ceļot caur "īpašnieka" programmu vai failu, tie var iekļūt
jūsu sistēmā un ļaut kādam citam no attāluma pārņemt kontroli pār jūsu datoru. Piemēram, tas
pats MyDoom tārps ir izveidots tā, lai inficētajās sistēmās spētu atvērt "sētas durvis" un izmantot
šīs sistēmas, lai uzbruktu tīmekļa vietnēm.
106
Trojas zirgs
Tāpat kā tika uzdāvināts mitoloģiskais Trojas zirgs ar grieķu kareivjiem tajā, lai varētu
iekarot Troju, mūsdienu Trojas zirgs ir datorprogramma, kas parādās kā izmantojama
programmatūra, bet nevis drošības nodrošināšanai, bet gan daudzu bojājumu radīšanai.
Pašreizējais Trojas zirgs pienāk e-pasta formā, kurā ietilpst pielikums, kas pretendē uz Microsoft
drošības jauninājumiem, bet atverot to, tajā ir vīrusi, kas mēģina salauzt antivīrusu un ugunsmūra
programmatūru.
Trojas zirgs (n.) Datorprogramma, kas pienāk kā izmantojama, bet patiesībā nodara
postījumus.
Trojas zirgs izplatās tad, kad cilvēks ir sakārdināts atvērt programmu, jo uzskata, ka tā ir
pienākusi no uzticama avota. Lai labāk aizsargātu lietotājus, Microsoft bieži sūta drošības
biļetenus pa e-pastu, bet tiem nekad nav pielikumu.
„Bumbas”, ko izmanto, lai aktivizētu vīrusus noteiktā laikā vai konkrētos apstākļos.
Arvien plašāku izplatību gūst tā saucamās spiegošanas programmas (spyware), kas
galvenokārt radītas, lai izkrāptu naudu vai informāciju. Inficētie datori tādējādi kļūst par
instrumentiem nelegālā naudas pelnīšanā – kibernoziegumu veikšanā.
Kā izplatās tārpi un citi vīrusi?
Īstenībā daudzi vīrusi un tārpi nemaz nevar izplatīties, ja vien jūs neesat atvēris vai
palaidis inficētu programmu.
Daudzi no visbīstamākajiem vīrusiem ļoti primitīvi izplatās pa e-pasta pielikumiem -
failiem, kas tiek sūtīti kopā ar e-pasta vēstulēm. Jūs parasti redzat, ja jūsu e-pastam ir pievienots
pielikums, jo jūs redzat ikonu, kas izskatās pēc papīra saspraudes, kas reprezentē e-pasta
pielikumu un tā nosaukumu. Fotogrāfijas, vēstules, kas veidotas Microsoft Word vidē, un pat
Excel elektroniskās tabulas ir tikai daži no failu tipiem, ko jūs varat saņemt pa e-pastu katru
dienu. Vīruss sāk darboties, kad jūs atverat faila pielikumu (parasti divreiz noklikšķinot uz
pielikuma ikonas).
Antivīrusu programma ir programma, ar ko pārbauda (skenē) datorā lietojamās datnes un
atmiņas ierīces, lai noskaidrotu, vai tās nav inficētas, kā arī, lai identificētu, izolētu un likvidētu
tajās iekļuvušos vīrusus.
Kaspersky Labaratory Antivīrusu programmas
Panda Antivīrusu programmas
Symantec Antivīrusu programmas
AVG Antivīrusu programmas
Dr.Web Antivīrusu programmas
McAfee Antivīrusu programmas
