- •Datortīklu būtība
- •Datortīklu attīstības vēsture.
- •Datortīklu veidi.
- •Lokālā datortīkla arhitektūra.
- •Lokālo datortīklu topoloģijas.
- •Tīkla kabeļi.
- •Kabeļu marķēšana.
- •Atkārtotāji, pastiprinātāji.
- •Tīkla karte.
- •Bezvadu pieslēguma tīkla karte.
- •Koncentratori, komutatori.
- •Tilti, maršrutētāji
- •Ethernet darbības princips
- •Ethernet datortīklu apzīmējumi, piemēri.
- •Token Ring, fddi datortīkli
- •AnyLan, Arcnet datortīkli
- •Iso/osi modelis.
- •Tcp/ip protokolu steks
- •Tcp/ip steka protokoli
- •Tcp/ip komandrindas utilītas
- •Ipconfig
- •Ip klases. Ip adrešu binārā un decimālā formas
- •Apakštīkli un maskas
- •Tīkla kartes uzstādīšana
- •Tīkla operētājsistēmas
- •Windows xp administrēšana
- •Resursu sadalīšana lokālajos datortīklos
- •Lokālā datortīkla resursu lietošana
- •Datortīklu problēmu diagnosticēšana un risināšana
- •Uzbrukumu veidi datortīkliem
- •Datortīklu aizsardzības organizācija
- •Antivīrusu programmas.
- •Ugunsmūri un to lietošana
- •Dial-Up pieslēguma izveide
- •Interneta programmatūra, tās konfigurēšana. Faksmodems
- •Ftp servera izveide
- •Web servera izveide
Ftp servera izveide
FTP Serveris – dators, kas aprīkots ar attiecīgu programmatūru un pieslēgts lokālam vai
globālam datortīklam – internetam. FTP serveri tiek plaši lietoti uzņēmumos, lai tajos vienuviet
glabātu informāciju un datus, kas būtu pieejama darbiniekiem gan darbā gan mājās, gan no
jebkuras citas vietas, kur vien ir pieejams internets. FTP serveri mēdz būt publiski un privāti.
Publiski FTP serveri ir pieejami ikvienam cilvēkam. Privātiem FTP serveriem pieeja ir
ierobežota noteiktiem lietotājiem. Šajos serveros lietotāji tiek identificēti ar lietotāja vārdu un
paroli. Visiem pārējiem pieeja ir liegta.
Sadzīvē FTP serveri bieži vien apzīmē vienkārši ar FTP. Piemēram, Jūsu kolēģe Jums
saka: “Mūsu šī gada mārketinga plāns atrodams uz FTP”. Ar to domāts, ka šis dokuments
glabājas un ir pieejams Jūsu uzņēmuma FTP serverī.
Kā piemēru apskatīsim Serv - U programmproduktu, kas ir paredzēts FTP servera
izveidei. Vispirms ir nepieciešams lejupielādēt no internet resurspunkta programmu un to
uzstādīt uz datora.
Pēc programmas Serv – U izstādīšanas ir nepieciešams veikt programmatūras
konfigurāciju. Lai veiksmīgi varētu lietot programmu sekojot konfigurācijas vednim ir
nepieciešams pareizi piekonfigurēt programmu.
Apskatīsim svarīgākos konfigurēšanas posmus:
Uzstādīt datora IP adresi. Viens no variantiem, to var apskatīties pie tīkla kartes konfigurācijas.
Varam izvēlēties, vai būs nepieciešams, ka pie resursiem varēs tikt klāt arī anonīmie lietotāji.
Web servera izveide
Apache ir visizplatītākais Web serveris (aptuveni 64% Web serveru, skat.
http://news.netcraft.com), tas ir bezmaksas, atklātā pirmkoda, ātrs, stabils, drošs, tā trūkums ir
relatīvi neērtā konfigurācija rakstot ar roku teksta failā, tādēļ vēlams veidot konfigurācijas failu
rezerves kopijas (gan sākotnējam, gan katram pozitīvu sasniegumu httpd.conf failam). Kopš
1995. gada, kad radās Apache pirmās versijas, tas ir Web serveru līderis. Apache serveris nekad
nerada problēmas- ja ir dažas retas problēmas, tās ir radījis PHP, Perl u.c. dinamiskie risinājumi
vai nepārdomāta to administrēšanas politika. Ļoti labi sevi ir parādījis Apache 1.3.x, tas joprojām
darbina lielu daļu Web serveru. Tomēr pēdējā laikā versija Apache2 ir jau uzskatāma par drošu
un stabilu, un tā gūst aizvien lielāku popularitāti, tās labās īpašības ir lielāka ātrdarbība un
veiktspēja, vairāk iespēju, šī versija lieliski konkurē ar jaunajiem Microsoft IIS5/6 Web
serveriem, tādēļ izvēlēsimies instalēt Apache2. Informācija par Apache Web servera jaunākajām
versijām ir atrodama http://httpd.apache.org/, bet dokumentācija- http://httpd.apache.org/docs-
2.0/. Apache ir pieejams Unix, Linux un MS Windows versijās. Web serveri var instalēt ar diviem
dažādiem mērķiem:
a) kā reālu produktīvo serveri mājas lapu uzturēšanai internetā uz Microsoft Windows server
2003 (vai 2000) operētājsistēmas;
b) kā izstrādes serveri mājas lapu veidošanai un testēšanai uz Microsoft Windows XP
Professional vai jebkuras citas Windows versijas sākot ar 1995. gadu (NT4/2000/2003 vai
95/98/Me).
Prasības: cietajā diskā jābūt ap 70 MB brīvas vietas instalācijas laikā un tikai ap 10 Mb
pēc tam, x86 saimes procesoram, datorā jābūt tīkla kartei ar uzstādītu TCP/IP protokolu, uz
Windows NT tehnoloģijas OS jāielogojas ar administratora tiesībām. Ja lieto Windows XP, jābūt
instalētai vismaz Service Pack 1, lai nerastos problēmas ar tīkla balansēšanas protokolu. Apache
pats ir mazāk prasīgs pret sistēmas resursiem nekā Windows, bet reālam serverim viss būs
atkarīgs no servera apmeklētības, noslodzes. Ja instalēs vēl klāt PHP un datu bāzes, jo ātrāks
procesors, vairāk RAM, jo labāk (tikai neliela apmeklējuma serveriem var pietikt ar Pentium II
300 MHz un 512 MB RAM, bet vispār var strādāt arī uz 80486 66 MHz procesora).
Web servera izveides posmi:
1. Tipiski instalē msi failu un uzmanīgi seko tā vedņa norādēm. Pēc pirmā Next piekritīsim
licencei, Next, Next un Server Information logā norādīsim Web domēna vārdu vai rakstīsim
localhost izstrādes serverim; norādām arī datora vārdu un administratora spama e-pasta adresi.
Īstenībā šiem trīs ierakstiem nav funkcionālas nozīmes, bet svarīgi ir, kur ielikts punkts zem
tiem, tipiski izvēlas for All Users, on port 80, as Service – Recommended (instalācijas tipu
reālam serverim noteikti norāda kā servisu- tas startēs automātiski līdz ar operētājsistēmu;
mācību vai mājas datorā automātiskais starts šim servisam ir jānoņem vai jāizvēlas atsevišķas
palaižamas programmas- konsoles režīms, tad servera darba laikā būs atvērts komandrindas
melnais logs, to varēs palaist iesāknējot E:\WebServer\Apache2\bin\apache.exe failu (ir arī pie
Start\ Programs), bet aizvērt ar Ctrl+C; ports 8080 jāliek, ja uz 80-tā porta jau strādā cits Web
serveris, piemēram, IIS vai bēdīgi slavenais Personal Web Server no MS Windows 98 SE).
Windows 95/98/Me iespējams tikai konsoles režīms.
2. Pēc Next nākamajā instalācijas vednī izvēlamies Custom un nākamajā logā pie Change
norādīsim ceļu, piemēram, E:\WebServer (tāpat kā OS bieži neinstalē uz C: diska un noklusētajā
mapē, tā arī Web serverim labāk izvēlēties citu, no noklusētās instalācijas atšķirīgu mapi, un
produktīvajam serverim visas Web lietas vislabāk nelikt sistēmas diskā, tas uzlabos drošību un
atvieglos rezerves kopiju veidošanu). Tad Next, Install un ļaujam procesam notikt līdz galam.
3. Kad startē Apache, liekam gan ZoneAlarm (Allow, Remember), gan Windows Firewall
(Unblock), atļaujot Web serverim kontaktēties ar internetu.
4.Noklusēti uzdevumu joslā pie pulksteņa parādās Apache Service Monitor saīsne (uz tās ar
kreiso peles taustiņu un var kontrolēt serveri, bet ja ar labo- atvērt monitorēšanas logu), tā ir
lietderīga reālam serverim, bet uz izstrādes datora var nebūt. Lai atbrīvotos no monitorēšanas
automātiska starta, noņemam no Start\ Programs\ Startup (Startēšana) saiti Monitor Apache
Servers (lai to noņemtu Windows XP Professional visiem lietotājiem, mapē C:\Documents and
Settings\ All Users\ Start\ Programs\ Startup izdzēšam saīsni Monitor Apache Servers). Lai arī
pats Apache Web servera serviss automātiski nestartētos, palaižam Control Panel\
Administrative Tools\ Services (vai Computer Management programmas Services sadaļu) un
servisam Apache2 ieliekam režīmu Manual, šeit var redzēt servisa stāvokli un to var palaist vai
apturēt). Serveri varēs palaist ar Start\ Programs\ Apache HTTP Server 2.0.50\ Control Apache
Server\ Start un turpat ir arī Stop (beidzot Web izstrādes darbu, uz izstrādes datora/servera
Apache jāaptur).
5. Kaut arī noklusētā instalācija savā veidā darbojas, ir jāveic Apache konfigurācija. To dara
konfigurācijas teksta failu httpd.conf (no E:\WebServer\Apache2\conf), to atverot programmā
Notepad (Piezīmjbloks). Konfigurācijas failā tās rindas, kurām priekšā ir restītes #, ir palīdzība
un komentāri, darbojas tikai atkomentēto rindu (bez #) ieraksti.
6. Servera root mape: ServerRoot "E:\WebServer\Apache2"
7. Portu (uz 8080, ja ir iemesli) var mainīt rindā
Listen 80
Tad serveris strādās uz visām datora IP adresēm. Ja vēlamies izstrādes servera darbu ierobežot
tikai uz iekšējo IP adresi (piemēram, 127.0.0.1), atkomentē un maina iepriekšējo rindu:
Listen 127.0.0.1:80
tad rindai Listen 80 priekšā pieliek restītes simbolu #.
8. Instalācijas vednī saliktos ieregulējumus vajadzības gadījumā iespējams mainīt:
ServerAdmin spamuser@domens.lv
ServerName datoravards:80
DocumentRoot "E:/WebServer/Apache2/htdocs"
9. Izstrādes serverim var likt būt sasniedzamam ar pārlūkprogrammu tikai lietotājam, ka fiziski
sēd pie servera datora, tad norāda iekšējo IP adresi:
<Directory "E:/WebServer/Apache2/htdocs">
Order allow,deny
Allow from 127.0.0.1
</Directory>
10. Atbilstoši norunātām nostādnēm saraksta rindu, norādot web lapu noklusētos starta failus
(paredzot, ka instalēsim arī PHP atbalstu):
DirectoryIndex index.html index.php index.htm default.htm default.html index.html.var
11. Pievēršam uzmanību mapju aizsardzībai ar Apache pamatautentifikācijas metodi, tā balstās
uz .htaccess un .htpass faikiem. ). Ar Apache programmu htpasswd.exe (atrodas mapē
Apache2\bin) vēlāk varēs radīt un rediģēt .htpass failu (nav obligāti lietot tieši šos nosaukumus,
bet tipiski abu šo failu nosaukumi sākas ar punktu, jo tā UNIX/Linux sitēmās apzīmē slēptos
failus). Failu, kura nosaukums sākas ar punktu, nevar radīt Windows Explorer programmā kā
Windows sistēmai netipisku, bet var radīt Windows komandrindas režīmā vai iekopēt. Veidojot
no Web bez lietotājvārda un paroles nepieejamo mapi, .htaccess fails noteikti atrodas
aizsargājamajā mapē un aizsardzība darbojas arī uz šīs mapes apakšmapēm (Apache2 gadījumā
.htpass var atrasties pašā aizsargājamajā mapē). Noklusētā piekļuves faila nosaukumu var mainīt
konfigurācijas faila vietā (tomēr cits nosaukums var radīt problēmas Web lapu izstrādātājiem,
kas var nepamanīt izmaiņu):
AccessFileName .htaccess
Apache konfigurācijas failā httpd.conf direktīvai AllowOverride koda blokā, kas sākas ar
<Directory "E:/WebServer/Apache2/htdocs"> jābūt AuthConfig stāvoklī (vai arī All, ja grib
atļaut Web lapu veidotājiem mainīt visus servera uzstādījumus, kā gan parasti neriskē). Lai ļautu
Web lapu izstrādātājiem strādāt ar pamatautentifikācijas metodi (tā nav augstas drošības
pakāpes), noklusēto AllowOverride None direktīvu nomainam uz labāku: AllowOverride
AuthConfig.
12. Noklusētie kļūdu un access LOG faili (ja reizē ar virtuālajiem hostiem definēs citus LOG
failus, rakstīsies tajos):
ErrorLog logs/error.log
CustomLog logs/access.log common
13. Cgi-bin mapes vieta:
ScriptAlias /cgi-bin/ "E:/WebServer/Apache2/cgi-bin/"
14. Latviešu valodas iespējošanai jāieraksta rindiņas:
AddLanguage lv .lv (alfabētiski pareizā vietā)
Vēl LanguagePriority rindā lv ieliek kā otro aiz en,
bet atstāj nemainītu AddDefaultCharset ISO-8859-1
15. Valodu blokā alfabētiski pareizās vietās (pēc tam būs vieglāk atrast) ieraksta:
AddCharset ISO-8859-13 .iso8859-13 .latin13 .lv
AddCharset WINDOWS-1257 .cp-1257 .win-1257
16. Atkomentē rindu par kļūdu paziņojuma 404 „Fails nav atrasts” rindu un kļūdu 401, 403
rindas (šeit var norādīt ceļu arī uz savu veidotu kļūdas paziņojuma failu, piemēram,
missing.html): ErrorDocument 404 /error/HTTP_NOT_FOUND.html.var
17. Reālam serverim vēl jākonfigurē virtuālie hosti (lai tie darbotos, Web domēnu vārdi ir
jāreģistrē starptautiskajā DNS reģistrā http://www.nic.lv ar šim serverim piederošām IP adresēm,
pretējā gadījumā apmeklētājs Web serveri varēs sasniegt tikai ierakstot pārlūkprogrammā tā IP
adresi)
