36. Ftp servera izveide

FTP Serveris – dators, kas aprīkots ar attiecīgu programmatūru un pieslēgts lokālam vai

globālam datortīklam – internetam. FTP serveri tiek plaši lietoti uzņēmumos, lai tajos vienuviet

glabātu informāciju un datus, kas būtu pieejama darbiniekiem gan darbā gan mājās, gan no

jebkuras citas vietas, kur vien ir pieejams internets. FTP serveri mēdz būt publiski un privāti.

Publiski FTP serveri ir pieejami ikvienam cilvēkam. Privātiem FTP serveriem pieeja ir

ierobežota noteiktiem lietotājiem. Šajos serveros lietotāji tiek identificēti ar lietotāja vārdu un

paroli. Visiem pārējiem pieeja ir liegta.

Sadzīvē FTP serveri bieži vien apzīmē vienkārši ar FTP. Piemēram, Jūsu kolēģe Jums

saka: “Mūsu šī gada mārketinga plāns atrodams uz FTP”. Ar to domāts, ka šis dokuments

glabājas un ir pieejams Jūsu uzņēmuma FTP serverī.

Kā piemēru apskatīsim Serv - U programmproduktu, kas ir paredzēts FTP servera

izveidei. Vispirms ir nepieciešams lejupielādēt no internet resurspunkta programmu un to

uzstādīt uz datora.

Pēc programmas Serv – U izstādīšanas ir nepieciešams veikt programmatūras

konfigurāciju. Lai veiksmīgi varētu lietot programmu sekojot konfigurācijas vednim ir

nepieciešams pareizi piekonfigurēt programmu.

Apskatīsim svarīgākos konfigurēšanas posmus:

Uzstādīt datora IP adresi. Viens no variantiem, to var apskatīties pie tīkla kartes konfigurācijas.

Varam izvēlēties, vai būs nepieciešams, ka pie resursiem varēs tikt klāt arī anonīmie lietotāji.

36. Web servera izveide

Apache ir visizplatītākais Web serveris (aptuveni 64% Web serveru, skat.

http://news.netcraft.com), tas ir bezmaksas, atklātā pirmkoda, ātrs, stabils, drošs, tā trūkums ir

relatīvi neērtā konfigurācija rakstot ar roku teksta failā, tādēļ vēlams veidot konfigurācijas failu

rezerves kopijas (gan sākotnējam, gan katram pozitīvu sasniegumu httpd.conf failam). Kopš

1995. gada, kad radās Apache pirmās versijas, tas ir Web serveru līderis. Apache serveris nekad

nerada problēmas- ja ir dažas retas problēmas, tās ir radījis PHP, Perl u.c. dinamiskie risinājumi

vai nepārdomāta to administrēšanas politika. Ļoti labi sevi ir parādījis Apache 1.3.x, tas joprojām

darbina lielu daļu Web serveru. Tomēr pēdējā laikā versija Apache2 ir jau uzskatāma par drošu

un stabilu, un tā gūst aizvien lielāku popularitāti, tās labās īpašības ir lielāka ātrdarbība un

veiktspēja, vairāk iespēju, šī versija lieliski konkurē ar jaunajiem Microsoft IIS5/6 Web

serveriem, tādēļ izvēlēsimies instalēt Apache2. Informācija par Apache Web servera jaunākajām

versijām ir atrodama http://httpd.apache.org/, bet dokumentācija- http://httpd.apache.org/docs-

2.0/. Apache ir pieejams Unix, Linux un MS Windows versijās. Web serveri var instalēt ar diviem

dažādiem mērķiem:

a) kā reālu produktīvo serveri mājas lapu uzturēšanai internetā uz Microsoft Windows server

2003 (vai 2000) operētājsistēmas;

b) kā izstrādes serveri mājas lapu veidošanai un testēšanai uz Microsoft Windows XP

Professional vai jebkuras citas Windows versijas sākot ar 1995. gadu (NT4/2000/2003 vai

95/98/Me).

Prasības: cietajā diskā jābūt ap 70 MB brīvas vietas instalācijas laikā un tikai ap 10 Mb

pēc tam, x86 saimes procesoram, datorā jābūt tīkla kartei ar uzstādītu TCP/IP protokolu, uz

Windows NT tehnoloģijas OS jāielogojas ar administratora tiesībām. Ja lieto Windows XP, jābūt

instalētai vismaz Service Pack 1, lai nerastos problēmas ar tīkla balansēšanas protokolu. Apache

pats ir mazāk prasīgs pret sistēmas resursiem nekā Windows, bet reālam serverim viss būs

atkarīgs no servera apmeklētības, noslodzes. Ja instalēs vēl klāt PHP un datu bāzes, jo ātrāks

procesors, vairāk RAM, jo labāk (tikai neliela apmeklējuma serveriem var pietikt ar Pentium II

300 MHz un 512 MB RAM, bet vispār var strādāt arī uz 80486 66 MHz procesora).

Web servera izveides posmi:

1. Tipiski instalē msi failu un uzmanīgi seko tā vedņa norādēm. Pēc pirmā Next piekritīsim

licencei, Next, Next un Server Information logā norādīsim Web domēna vārdu vai rakstīsim

localhost izstrādes serverim; norādām arī datora vārdu un administratora spama e-pasta adresi.

Īstenībā šiem trīs ierakstiem nav funkcionālas nozīmes, bet svarīgi ir, kur ielikts punkts zem

tiem, tipiski izvēlas for All Users, on port 80, as Service – Recommended (instalācijas tipu

reālam serverim noteikti norāda kā servisu- tas startēs automātiski līdz ar operētājsistēmu;

mācību vai mājas datorā automātiskais starts šim servisam ir jānoņem vai jāizvēlas atsevišķas

palaižamas programmas- konsoles režīms, tad servera darba laikā būs atvērts komandrindas

melnais logs, to varēs palaist iesāknējot E:\WebServer\Apache2\bin\apache.exe failu (ir arī pie

Start\ Programs), bet aizvērt ar Ctrl+C; ports 8080 jāliek, ja uz 80-tā porta jau strādā cits Web

serveris, piemēram, IIS vai bēdīgi slavenais Personal Web Server no MS Windows 98 SE).

Windows 95/98/Me iespējams tikai konsoles režīms.

2. Pēc Next nākamajā instalācijas vednī izvēlamies Custom un nākamajā logā pie Change

norādīsim ceļu, piemēram, E:\WebServer (tāpat kā OS bieži neinstalē uz C: diska un noklusētajā

mapē, tā arī Web serverim labāk izvēlēties citu, no noklusētās instalācijas atšķirīgu mapi, un

produktīvajam serverim visas Web lietas vislabāk nelikt sistēmas diskā, tas uzlabos drošību un

atvieglos rezerves kopiju veidošanu). Tad Next, Install un ļaujam procesam notikt līdz galam.

3. Kad startē Apache, liekam gan ZoneAlarm (Allow, Remember), gan Windows Firewall

(Unblock), atļaujot Web serverim kontaktēties ar internetu.

4.Noklusēti uzdevumu joslā pie pulksteņa parādās Apache Service Monitor saīsne (uz tās ar

kreiso peles taustiņu un var kontrolēt serveri, bet ja ar labo- atvērt monitorēšanas logu), tā ir

lietderīga reālam serverim, bet uz izstrādes datora var nebūt. Lai atbrīvotos no monitorēšanas

automātiska starta, noņemam no Start\ Programs\ Startup (Startēšana) saiti Monitor Apache

Servers (lai to noņemtu Windows XP Professional visiem lietotājiem, mapē C:\Documents and

Settings\ All Users\ Start\ Programs\ Startup izdzēšam saīsni Monitor Apache Servers). Lai arī

pats Apache Web servera serviss automātiski nestartētos, palaižam Control Panel\

Administrative Tools\ Services (vai Computer Management programmas Services sadaļu) un

servisam Apache2 ieliekam režīmu Manual, šeit var redzēt servisa stāvokli un to var palaist vai

apturēt). Serveri varēs palaist ar Start\ Programs\ Apache HTTP Server 2.0.50\ Control Apache

Server\ Start un turpat ir arī Stop (beidzot Web izstrādes darbu, uz izstrādes datora/servera

Apache jāaptur).

5. Kaut arī noklusētā instalācija savā veidā darbojas, ir jāveic Apache konfigurācija. To dara

konfigurācijas teksta failu httpd.conf (no E:\WebServer\Apache2\conf), to atverot programmā

Notepad (Piezīmjbloks). Konfigurācijas failā tās rindas, kurām priekšā ir restītes #, ir palīdzība

un komentāri, darbojas tikai atkomentēto rindu (bez #) ieraksti.

6. Servera root mape: ServerRoot "E:\WebServer\Apache2"

7. Portu (uz 8080, ja ir iemesli) var mainīt rindā

Listen 80

Tad serveris strādās uz visām datora IP adresēm. Ja vēlamies izstrādes servera darbu ierobežot

tikai uz iekšējo IP adresi (piemēram, 127.0.0.1), atkomentē un maina iepriekšējo rindu:

Listen 127.0.0.1:80

tad rindai Listen 80 priekšā pieliek restītes simbolu #.

8. Instalācijas vednī saliktos ieregulējumus vajadzības gadījumā iespējams mainīt:

ServerAdmin spamuser@domens.lv

ServerName datoravards:80

DocumentRoot "E:/WebServer/Apache2/htdocs"

9. Izstrādes serverim var likt būt sasniedzamam ar pārlūkprogrammu tikai lietotājam, ka fiziski

sēd pie servera datora, tad norāda iekšējo IP adresi:

<Directory "E:/WebServer/Apache2/htdocs">

Order allow,deny

Allow from 127.0.0.1

</Directory>

10. Atbilstoši norunātām nostādnēm saraksta rindu, norādot web lapu noklusētos starta failus

(paredzot, ka instalēsim arī PHP atbalstu):

DirectoryIndex index.html index.php index.htm default.htm default.html index.html.var

11. Pievēršam uzmanību mapju aizsardzībai ar Apache pamatautentifikācijas metodi, tā balstās

uz .htaccess un .htpass faikiem. ). Ar Apache programmu htpasswd.exe (atrodas mapē

Apache2\bin) vēlāk varēs radīt un rediģēt .htpass failu (nav obligāti lietot tieši šos nosaukumus,

bet tipiski abu šo failu nosaukumi sākas ar punktu, jo tā UNIX/Linux sitēmās apzīmē slēptos

failus). Failu, kura nosaukums sākas ar punktu, nevar radīt Windows Explorer programmā kā

Windows sistēmai netipisku, bet var radīt Windows komandrindas režīmā vai iekopēt. Veidojot

no Web bez lietotājvārda un paroles nepieejamo mapi, .htaccess fails noteikti atrodas

aizsargājamajā mapē un aizsardzība darbojas arī uz šīs mapes apakšmapēm (Apache2 gadījumā

.htpass var atrasties pašā aizsargājamajā mapē). Noklusētā piekļuves faila nosaukumu var mainīt

konfigurācijas faila vietā (tomēr cits nosaukums var radīt problēmas Web lapu izstrādātājiem,

kas var nepamanīt izmaiņu):

AccessFileName .htaccess

Apache konfigurācijas failā httpd.conf direktīvai AllowOverride koda blokā, kas sākas ar

<Directory "E:/WebServer/Apache2/htdocs"> jābūt AuthConfig stāvoklī (vai arī All, ja grib

atļaut Web lapu veidotājiem mainīt visus servera uzstādījumus, kā gan parasti neriskē). Lai ļautu

Web lapu izstrādātājiem strādāt ar pamatautentifikācijas metodi (tā nav augstas drošības

pakāpes), noklusēto AllowOverride None direktīvu nomainam uz labāku: AllowOverride

AuthConfig.

12. Noklusētie kļūdu un access LOG faili (ja reizē ar virtuālajiem hostiem definēs citus LOG

failus, rakstīsies tajos):

ErrorLog logs/error.log

CustomLog logs/access.log common

13. Cgi-bin mapes vieta:

ScriptAlias /cgi-bin/ "E:/WebServer/Apache2/cgi-bin/"

14. Latviešu valodas iespējošanai jāieraksta rindiņas:

AddLanguage lv .lv (alfabētiski pareizā vietā)

Vēl LanguagePriority rindā lv ieliek kā otro aiz en,

bet atstāj nemainītu AddDefaultCharset ISO-8859-1

15. Valodu blokā alfabētiski pareizās vietās (pēc tam būs vieglāk atrast) ieraksta:

AddCharset ISO-8859-13 .iso8859-13 .latin13 .lv

AddCharset WINDOWS-1257 .cp-1257 .win-1257

16. Atkomentē rindu par kļūdu paziņojuma 404 „Fails nav atrasts” rindu un kļūdu 401, 403

rindas (šeit var norādīt ceļu arī uz savu veidotu kļūdas paziņojuma failu, piemēram,

missing.html): ErrorDocument 404 /error/HTTP_NOT_FOUND.html.var

17. Reālam serverim vēl jākonfigurē virtuālie hosti (lai tie darbotos, Web domēnu vārdi ir

jāreģistrē starptautiskajā DNS reģistrā http://www.nic.lv ar šim serverim piederošām IP adresēm,

pretējā gadījumā apmeklētājs Web serveri varēs sasniegt tikai ierakstot pārlūkprogrammā tā IP

adresi)

50