26. Ugunsmūri un to lietošana

Ugunsmūris ir galvenā tīkla drošības sistēmas sastāvdaļa. Pateicoties ugunsmūra filtriem

iespējams bloķēt nevēlamu datu plūsmu un kontrolēt piekļuvi dažādiem servisiem.

Pieslēgties Internetam bez ugunsmūra ir tas pats, kas atstāt atslēgas mašīnas aizdedzē,

motoram darbojoties un durvis neaizslēdzot, bet pašam uz brīdi ieskrienot veikalā. Tomēr ir

iespējams pieslēgties un atvienoties, pirms vēl kāds to ir pamanījis un izmantojis iespēju.

Internetā hakeri izmanto ļaunprātīgus kodus, piemēram, vīrusus, tārpus un Trojas zirgus, lai

atrastu tā neaizslēgtās durvis - neaizsargātos datorus. Ugunsmūris var pasargāt jūsu datoru no

šiem un citiem uzbrukumiem drošībā.

Ko tad hakeris var izdarīt? Tas atkarīgs no uzbrukuma rakstura. Kamēr daži ir tikai

niecīgi traucēkļi, nelieli joki, citi ir izveidoti īpaši ļaunprātīgi. Šīs īpaši smagās deformācijas var

censties izdzēst informāciju no jūsu datora, sabojāt to vai pat nozagt personīgu informāciju,

piemēram, paroles vai kredītkaršu numurus. Dažus hakerus iepriecina vienkārši ielaušanās

neaizsargātos datoros. Vīrusi, tārpi un Trojas zirgi ir biedējoši. Bet jūs varat samazināt

inficēšanās risku, izmantojot ugunsmūri.

Ugunsmūris darbojas, pārbaudot to informāciju, kura nāk no un iet uz Internetu. Tas

identificē un ignorē informāciju, kas nāk no bīstamas vietas vai šķiet aizdomīga. Ja ugunsmūris

ir iestatīts pareizi, hakeru pūles atrast neaizsargātu datoru būs neveiksmīgas, tie nespēs noteikt

jūsu datoru.

Šobrīd ir pieejami trīs veidu ugunsmūri. Izvēloties ugunsmūri vispirms jānoskaidro, kurš

ir vispiemērotākais jums. Jūs varat izvēlēties:

programmatūras ugunsmūrus;

aparatūras maršrutētājus;

bezvadu maršrutētājus.

Programmatūras ugunsmūri

Programmatūras ugunsmūri labi darbojas Windows 98, Windows ME, Windows 2000 un

Windows XP vidē. Tā ir laba izvēle atsevišķiem datoriem. Citas programmatūru kompānijas ražo

šādus ugunsmūrus. Lai gan Windows XP ugunsmūris jau ir instalēts, mūsdienās ir nepieciešams

tomēr vēl papildus uzstādīt ugunsmūri, kas pasargās datoru.

Programmatūras ugunsmūri: Pluss Programmatūras ugunsmūri: Mīnuss

Nav nepieciešama papildus aparatūra. Papildu maksa: vairums programmatūras

ugunsmūru ir par maksu.

Nav nepieciešama papildu datora

elektroinstalācija.

Instalācija un konfigurācija var būt

nepieciešama sākumā.

Laba izvēle atsevišķiem datoriem. Viena kopija parasti tiek prasīta katram

datoram.

Aparatūras maršrutētāji

Aparatūras maršrutētāji ir laba izvēle mājas tīklam, kas ir pieslēgts Internetam.

Aparatūras maršrutētāji: Pluss Aparatūras maršrutētāji: Mīnuss

Aparatūras maršrutētājiem parasti ir vismaz

četri tīkla porti, lai saslēgtu kopā citus datorus.

Nepieciešama elektroinstalācija, kas var izjaukt

darbvirsmu.

Aparatūras maršrutētāji nodrošina ugunsmūra

aizsardzību dažādiem datoriem.

Bezvadu maršrutētāji

Ja jums jau ir vai arī jūs plānojat izmantot bezvadu tīklu, būs nepieciešams bezvadu maršrutētājs.

Tikai daži bezvadu maršrutētāji ir apgādāti ar instalētiem ugunsmūriem, tādējādi iespējams, ka

ugunsmūris būs jāpērk atsevišķi.

Bezvadu maršrutētāji: Pluss Bezvadu maršrutētāji: Mīnuss

Bezvadu maršrutētāji ļauj pieslēgties datoriem,

portatīvajiem datoriem un printeriem,

neizmantojot elektroinstalāciju.

Bezvadu iekārtas apraida informāciju,

izmantojot radio signālus, kurus kāds var

pārķert ārpus mājas (ja ir nepieciešamais

aprīkojums).

Bezvadu maršrutētāji ir ideāli, lai pieslēgtu Izmantojot bezvadu maršrutētājus, jālieto.

26. Modems

Modema uzdevums ir savienot datoru un talruna liniju. Talruna linija var but gan

komutejama, gan izdalita. Jebkura gadijuma ir runa par analogam talruna linijam. Tatad modema

uzdevums ir parveidot datora ciparu informaciju analogaja un otradi.

Tas tiek panakts ar signala modulaciju, sutot informaciju no datora, un demodulejot

signalu, datoram sanemot informaciju. No šiem diviem vardiem ir celies iekartas nosaukums

modems: modulet - demodulet. Signalam, kas ir izmantojams talrunu linijas, ir jabut ar

ierobežotu frekvenèu diapazonu (300 Hz - 3.4 kHz). Šim frekvenèu diapazonam atbilsts cilveku

runas skanas frekvence. Modemam, parraidot datus, ir jaieklaujas šaja frekvenèu diapazona.

Frekvenèu diapazons ir cieši saistits ar informacijas parraidišanas atrumu, kas tiek merits

bodos (bod). Komutejamas linijas gadijuma maksimalais atrums ir aptuveni 3000 bodi. Par vienu

bodu sauc viena informacijas simbola parraidišanu viena sekunde. Ja informacijas simbols ir

viens bits, tad viens bods ir vienads ar atrumu 1 bits/s, bet viens informacijas simbols var

sastavet no vairakiem bitiem. Tapec ir modemi, kas datus parsuta ar atrumu, kas lielaks par 3000

bit/s, piemeram, 28 800 bit/s. Bitu skaits informacijas simbola ir atkarigs no informacijas

kodešanas veida.

Ir zinami tris informacijas kodešanas principi, izmantojot analogo signalu. Tie ir:

amplitudas modulacija, frekvenèu modulacija un fazes modulacija. Modulacijas veidi var but

kombineti. Modemos izmanto tris modulacijas veidus: frekvences modulacijas paveids (FSKFrequency

Sh/ft Keying), fazes modulacijas paveids (PSK - Phase Shift Keying) un kvadratura

amplitudas modulacija (QAM - Ouadrature Amplituda Modulation). Viens no informacijas

kodešanas vienkaršotiem veidiem (frekvenèu modulacija)

Frekvences moduletam signalam (signala faze un amplituda nemainas) katram

informacijas bitam "0" vai "1" atbilst divas dažadas signala frekvences. Šaja gadijuma datu

parsutišanas atrums (bitos sekunde) ir vienads ar signala atrumu bodos. Talruna linijai tas ir

aptuveni 3 Kbit/s. Frekvences modulaciju ir loti noturiga pret traucejumiem un trokšniem, jo tie

galvenokart ietekme nevis signala frekvenci, bet gan ta amplitudu.

Datus var kodet ari ar signala fazes vertibu, nemainot frekvenci un amplitudu. Signala

faze var mainities no 0° lidz 360°. Ja fazes kodešanai izmanto divus informativos bitus, tad,

piemeram, ja signala faze izmainas pa 90°, tad tas atbilst kodam 01, 180° - 10, 270° - 11 un ja

faze nemainas, tad 0° - 00. Šaja gadijuma, salidzinot ar iepriekš mineto frekvences modulaciju, ir

panakts divreiz lielaks datu parsutišanas atrums, jo katrai signala izmainai atbilst nevis viens

informacijas bits, bet gan divi biti. Ja fazi sadala vel sikakos lenkos, tad datu parsutišanas atrumu

var palielinat vel vairak. Fazes moduletam signalam nav tik laba aizsardziba pret traucejumiem

ka frekvences moduletam signalam.

Kvadratura amplitudas modulacija ir fazes un amplitudas modulacijas apvienojums.

Katra noteikta laika spridi, signalam ir viena no vairakam iespejamam amplitudam un viena no

vairakam noteiktam fazem. Tas nozime, ka informacijas simbolam atbilst vairaki amplitudas biti

un vairaki signala fazes biti, kas nodrošina šim modulacijas veidam loti augstu datu parsutišanas

atrumu.

Praktiski visi modemu standarti ir starptautiski atziti un ar modemu standartizaciju

nodarbojas Starptautiska Telekomunikaciju Apvieniba (ITU - International Telecommunications

Union). Runajot par modemiem, dažreiz varda "standarts" vieta lieto vardu "protokols". Saka ta -

modems uztur protokolu V.34 jeb atbilst standartam V.34. Atbilstiba protokolam nosaka

modema signala modulacijas veidu, modulacijas atrumu un datu parsutišanas atrumu.

No novecojušiem modemu protokoliem var pieminet:

· V.21 - frekvences modulacija, atrums 300 bit/s;

· V.22- fazes starpibas modulacija, atrums 600 un 1200 bit/s;

· V.22bis - uzlabots V.22, kvadratura amplitudas modulacija, atrums 1200 un 2400 bit/s;

· V.32- kvadratura amplitudas modulacija, atrums 2400, 4800 un 9600 bit/s;

· V.32bis - specifisks amplitudas modulacijas paveids, atrums lidz 14 400 bit/s;

· V.32terbo — vairaku kompaniju kopprodukts, specifisks amplitudas modulacijas

paveids, atrums lidz 19 200 bit/s;

· HST- firmas U.S. Robotics produkts, atrums lidz 16 800 bit/s, augsta aizsardziba pret

traucejumiem;

· ZyX - firmas ZyXEL Communications Corporation produkts, atrums lidz 19 200 bit/s,

augsta aizsardziba pret traucejumiem.

Modemu protokols V.34 un ta uzlabojums V.34bis ir interesants ar to, ka modems, kas

uztur šo protokolu, ir spejigs izveleties nesoša signala (carrier) frekvenci. Tas notiek datu

izsutišanas seansa sakuma, kad, sakaru linijas abos galos pieslegtie modemi ilgaku laiku

„sarunajas" sava starpa, lai noskaidrotu, kada veida tiks parsutiti dati. V.34 modemi var

izveleties ne tikai nesoša signala frekvenci, bet ari modulacijas veidu, jo šie modemi uztur lidz 6

dažadiem modulacijas veidiem.

Šada sarežgita procedura ir nepieciešama, lai noteiktu datu kodešanas optimalako veidu

konkretai sakaru linijai konkretaja laika bridi. Kad abi modemi ir izvelejušies modulacijas veidu

un nesoša signala frekvenci, tad pakapeniski tiek palielinats datu parraides atrums. Modemi

viens otram suta nelielas datu paketes un parbauda, vai nav kludu. Šadu procesu sauc par „rokas

paspiešanu" (handshaking) un tas var ilgt lidz 30 sekundem.

Beigas tiek sagatavots datu parsutišanas kanals ar maksimali iespejamo atrumu.

Modema darba efektivitati nosaka ne tikai datu parsutišanas atrums, bet ari datu saspiešanas un

kludu korekcijas iespejas. Datu saspiešanai izmanto popularu protokolu MNP (Microsoft

Network Protocol), ko izstradajusi firma Microsoft. MNP protokolam ir desmit klases, un jo

augstaka klase, jo vairak iespeju nodrošina datu saspiešanas protokols.

Datu saspiešanas iespeju ieklauj moderno modemu standartos, piemeram, modema

standarta V.42bis ir paredzeta datu saspiešana lidz èetram reizem. Ja modems uztur datu

saspiešanas un kludu labošanas iespejas, tad pieaug datu sutišanas drošiba, stabilitate un atrums.

Modemu protokols V.90 ir paradijies diezgan nesen un galvena atškiriba ir liels atrums.

Modemus var izmantot ne tikai, lai pieslegtos Internet tiklam. Praktiski visi musdienu

modemi ir ari faksmodemi, jo ar tiem var no datora sutit faksus un datora sanemt atsutitos

faksus.

Sutit faksus no datora ir daudz izdevigak neka no faksaparata, jo lielakai dalai

faksaparatu informacijas nosutišanas atrums ir 9600 bit/s vai vislabakaja gadijuma 14400bit/s,

kas ir daudz mazaks par jebkura modema atrumu. Ja faksu var nosutit atrak, tad tas bus ari letak.

Ipaša modemu klase ir balss modemi (voice). Neiedzilinoties tehniskajos sikumos, tos var

izmantot ka talrunus, pievienojot tiem mikrofonu un austinas. Parasti šadiem voice modemiem ir

automatiska atbildetaja iespeja un zvanitaja automatiska numura noteikšana.