20. Tcp/ip komandrindas utilītas

Startēt komandrindas utilītas var, ja piemēram Windows XP operētājsistēmas vidē tiek

startēta utilīta CMD.

ping

Utilītprogramma, kas nosaka, vai kāda noteikta tīkla Internet IP adrese ir sasniedzama.

Pārbaudi veic, nosūtot paketi uz šo adresi un sagaidot uz to atbildi. Sākotnēji utilītprogramma

PING tika izmantota, lai pārbaudītu tīkla Internet savienojumus.

route

Datu bloka (paketes) pārraides ceļš datu pārraides tīklā.

Ipconfig

sniedz ziņas par sava datora tīkla elementiem, TCP/IP uzstādījumiem, ieskaitot DHCP un WINS

serverus tīklā.

tracert

Komanda ļauj reģistrēt pakešu maršrutu līdz konkrētam datoram globālajā tīklā un spriest par

pakešu noraides ātrumu attiecīgajos tīkla posmos

netstat

Attēlo TCP/IP tīkla protokola aktivitātes un statistiku.

21. Ip klases. Ip adrešu binārā un decimālā formas

Protokolu stekā TCP/IP tiek lietoti 3 adrešu tipi:

lokālās adreses, ko sauc arī par aparātadresēm jeb MAC-adresēm;

IP-adreses;

simboliskie domēnu vārdi.

TCP/IP-terminoloģijā ar vārdu lokālā adrese saprot tādu adresi, ko lieto datu nogādei tāda

apakštīkla ietvaros, kas ir intertīkla sastāvdaļa. Dažādos apakštīklos ir pieļaujamas dažādas tīklu

tehnoloģijas un dažādi protokolu steki, tādēļ veidojot TCP/IP tīklu tika paredzēta dažādu tipu

lokālo adrešu eksistence. Ja apakštīkls ir lokālais tīkls, tad lokālā adrese ir MAC-adrese. To

piešķir tīkla adapteriem un maršrutētāju tīkla interfeisiem šo iekārtu ražotāji. Piešķiršana notiek

centralizēti un tādēļ šīs adreses ir unikālas.

MAC-adresēm ir 6 baitu formāts, piemēram, 11-A0-17-3D-BC-01.

Tāpat kā citiem tīkla slāņa protokoliem, IP adresācijas shēma ir IP datagrammu

maršrutēšanas procesa caur apvienotu tīklu neatņemama daļa. IP adreses garums sastāda 32

bitus, kuri ir sadalīti divās vai trijās daļās. Pirmā daļa nozīmē tīkla adresi (to nosaka Internet tīkla

informācijas centrs (Network Information Center - InterNIC), ja tīkls ir Interneta daļa, otrā (ja tā

eksistē) - apakštīkla adresi, un trešā - resursdatora adresi (to nosaka tīkla administrators).

Apakštīkla adreses ir tikai tajā gadījumā, ja tīkla administrators pieņēma lēmumu par tīkla

sadalīšanu apakštīklos. Tīkla, apakštīkla un resursdatora adreses lauku garumi ir mainīgi lielumi.

60

IP paketes formāts

IP iesākums sākas no versijas numura (version number), kas norāda izmantojamās IP

versijas numuru. Iesākuma garuma lauks (IHL) apzīmē datagrammas iesākuma garumu 32 bitu

vārdos. Servisa tipa lauks (type-of-servise) norāda, kādā veidā jāapstrādā tekošā datagramma

saskaņā ar konkrēta augstāka slāņa protokola norādījumiem. Ar šī lauka palīdzību datagrammām

var tikt piešķirti dažādi nozīmības līmeņi.

Kopējā garuma lauks (total length) nosaka visas IP paketes garumu baitos, ieskaitot datus

un iesākumu. Identifikācijas lauks (identification) satur veselu skaitli, kurš nozīmē tekošu

datagrammu. Šis lauks tiek izmantots datagrammas fragmentu savienošanai. Karogu lauks

(flags) ir 3 bitu lauks, kurš nosaka, vai var tikt fragmentēta dotā datagramma un vai tekošais

fragments ir pēdējais.

Fragmenta pārbīdes lauks (fragment offset) norāda fragmenta pozīciju pret datu sākumu

oriģinālajā datagrammā, kas ļauj IP saņēmēja procesam pareizi rekonstruēt oriģinālo

datagrammu. Dzīves ilguma lauks (time-to-live) uztur skaitītāju, kura vērtība pakāpeniski

samazinās līdz nullei; šajā momentā datagramma tiek noraidīta. Tas novērš pakešu ieciklēšanos.

Protokola lauks (protocol) norāda, kurš augstākā slāņa protokols pieņems ieejošās paketes pēc IP

apstrādes pabeigšanas. Iesākuma kontroles summas lauks (header checksum) palīdz nodrošināt

IP iesākuma veselumu. Avota un saņēmēja adrešu lauki (source and destination address) nozīmē

nosūtīšanas un pieņemšanas mezglus. Opcijas lauks (options) ļauj IP nodrošināt fakultatīvās

iespējas, tādas, kā datu aizsardzība. Datu lauks (data) satur augstāko slāņu informāciju.

61

IP adrešu struktūra:

Decimālais pieraksts x.x.x.x

32 biti sadalīti 4 oktetos (astoņu bitu skaitļos,

piem., 192.5.5.1 = binārie

11000000.00000101.00000101.0000001)

IP adresācija nodrošina piecas dažādas adrešu klases. Paši galējie kreisie biti nozīmē adreses

klasi.

A klases adreses galvenokārt paredzēts izmantošanai ļoti lieliem tīkliem, jo tie

nodrošina tikai 7 bitus tīkla adreses laukam, pārējos - hostiem

B klases adreses – vidējiem tīkliem - izdala 14 bitus tīkla adreses laukam un 16

bitus resursdatora adreses laukam. Nodrošina kompromisu starp tīkla un hosta adreses

telpu.

C klases adreses – maziem tīkliem - izdala 22 bitus tīkla adreses laukam. C klases

adreses nodrošina tikai 8 bitus hosta adreses laukam, tāpēc resursdatoru skaits vienā

tīklā var kļūt par ierobežojošu faktoru.

D klases adreses tiek rezervētas grupām ar vairākpunktu adresāciju – grupu

apraidei - D klases adresēs četri augstākās kārtas biti tiek uzstādīti uz vērtībām 1,1,1

un 0.

IP nosaka arī E klases adreses, bet tās ir rezervētas izmantošanai nākotnē. E klases

adresēs visi četri augstākās kārtas biti tiek uzstādīti uz 1.

IP (Internet protocol) ir 3.slāņa galvenais protokols Internet protokolu komplektā. Tas ir

aprakstīts RFC 791 un kopā ar TCP protokolu veido Internet protokolu kodolu. IP nodrošina

datagrammu piegādi bez savienojuma nodibināšanas ar vismazākām pūlēm (best effort), kā arī

datagrammu fragmentēšanu un reasamblēšanu, lai uzturētu datu kanālus ar dažādiem maksimālo

pārraides bloku (maximum-transmission unit - MTU) izmēriem.

Katrs baits 32 bitu IP adresē tiek pasniegts decimālskaitļa formātā un tiek atdalīts no

citiem baitiem ar punktu (dot) palīdzību (dotted decimal notation), piemēram, 34.0.0.1. ir

parādīti IP adrešu formāti A, B un C klasēm.

62

Rezervētās IP adreses

IANA – Internet Assigned Numbers Authority (RFC 1918)

10.0.0.0 - 10.255.255.255 10.0.0.0/8

172.16.0.0 - 172.31.255.255 172.16.0.0/12

192.168.0.0 - 192.168.255.255 192.168.0.0/16

Domēnu simbolu vārdus IP tīklos sauc par domēniem un tie ir konstruēti pēc hierarhijas

principa.

Domēnu vārdu sastāvdaļas tiek atdalītas viena no otras ar (.) un tās nolasa tā, ka paša

augstākā slāņa – saknes – domēna vārds atrodas labajā pusē. Tātad no sākuma (kreisā pusē)

atrodas gala mezgla vārds, tad mezglu grupas vārds (piemēram, organizācija), tad lielākas grupas

– apakšdomēna – vārds (ja tāds ir). Piemērs: www.opv.lv

Jāuzsver, ka starp domēna vārdu un mezgla IP-adresi nav nekādas algoritmiskas

atbilstības, tādēļ nepieciešams izmantot papildus tabulas vai servisus, lai tīkla mezglu varētu

viennozīmīgi noteikt kā pēc domēna vārda tā arī pēc IP-adreses. TCP/IP tīklos šim nolūkam lieto

speciālu izkliedētu servisu – domēnu vārdu sistēma (Domain Name System –DNS), kas nodibina

šo atbilstību balstoties uz tīkla administratora izveidotajām atbilstības tabulām. Tādēļ domēna

vārdus sauc arī par DNS-vārdiem.