10. Bezvadu pieslēguma tīkla karte.

Bezvadu (wireless) tīklus izmanto gadījumos, kad kabeļu tīkla izveides vai pārkārtošanas

izmaksas ir ļoti augstas. Otrs bezvadu tīklu attīstības virzītājspēks ir mobilo datoru lietotāji, kas

izmanto portatīvos datorus un plaukstdatorus.

Viena no bezvadu tīklu priekšrocībām ir to relatīvi ātrā un vienkāršā uzstādīšana.

Bezvadu tīklā datu pārraidei izmanto radioviļņus. Tīkla pamatelements ir šūna, kurā darbojas

bezvadu savienojums (uztverams signāls). Katras šūnas iekšienē ir piekļuves (mezgla) punkts

(access point), ko var uzskatīt par nelielu bāzes staciju, ar kuru sazinās visi šūnā esošie datori

un/vai citas iekārtas. Savukārt datorā atrodas bezvadu tīkla adapteris ar nelielu antenu, kas

sazinās ar piekļuves punktu. Katrs adapters ir līdzīgs mobilajam telefonam. Datu pārraidei tīklā

pārsvarā izmanto radio frekvenču tehnoloģijas. Šādas tehnoloģijas ir vairākas: gan izmantojot

noteiktu datu pārraides frekvenci (narrowband), gan plašu diapazonu (spread spectrum).

Izplatītākie bezvadu tīkli ir bāzēti uz 802.11 a, b un g standartiem. b ir visvecākais standarts. B

un g, darbojas 2,4GHz frekvencē (2400-2480 MHz). g atšķirībā no b lieto efektīvāku modulāciju,

tāpēc var nodrošināt lielāku datu pārraides ātrumu. a darbojas 5GHz frekvencē, lieto to pašu

modulāciju, ko g un nodrošina tādus pašus datu pārraides ātrumus.

Lai realizētu bezvadu tīklu ir nepieciešams bezvadu tīkla piekļuves punkts vai arī

bezvadu tīkla maršrutētājs.

29

Kā arī datoram ir nepieciešams bezvadu tīkla adapteris. Bezvadu tīkla adapterus nosacīti

var iedalīt pēc to pievienošanas veida datoram:

PCI bezvadu tīkla kartes;

PCMCIA bezvadu tīkla kartes;

USB bezvadu tīkla konvertors;

11. Koncentratori, komutatori.

Koncentratori (hub) – datu pārraides tīkla komunikācijas ierīce, kas modificē

pārraidāmos signālus un ļauj pieslēgt datoru tīklam papildu darbstacijas. Koncentratori kļuvuši

pazīstami sakarā ar lokālo tīklu ARCnet arhitektūru un dažādu datu pārraides tīklu (t.sk. arī

optisko) plašu izplatību. Dažos zvaigžņtīklos koncentrators izpilda arī centrālās vadības ierīces

funkcijas.

Koncentrators ir vītā pāra tīkla komponente, jo no tā ir atkarīgas tīkla darba spējas.

Koncentratori tiek ražoti dažādiem tīkla ātrumiem (10 Mb/s, 100 Mb/s vai 10/100 Mb/s) un ar

dažādu portu (pieslēgvietu) skaitu. To daudzums nosaka koncentratoram pieslēdzamo datoru

skaitu.

Koncentratoru novieto uz galda, piestiprina pie sienas vai ievieto speciālā statīvā.

Koncentratoram ir jābūt atbilstīgam pārējai tīkla aparatūrai. Ja tiek izmantots Fast Ethernet tīkls

ar ātrumu 100 Mbit/s, tad arī koncentratoram un atbilstīgi tā portiem ir jābūt Fast Ethernet.

Koncentratorus var savā starpā apvienot, pieslēdzot vienu pie otra, iegūstot kaskādes struktūru.

Šādus koncentratorus sauc par kaskadējamiem (stack-able). Veidojot ar tiem tīklu,

jāuzmanās, lai neveidotos gredzena struktūra un ceļā no viena datora līdz otram neatrastos vairāk

par četriem koncentratoriem.

Daudziem koncentratoriem ir arī vietas koaksiālo kabeļu pievienošanai. Šādi kļūst

iespējams apvienot vītā pāra segmentus ar koaksiālajiem segmentiem. Vienam koncentratoram

var pieslēgt tikai viena veida koaksiālo kabeli.

Parasti visiem koncentratoriem ir gaismas diožu indikatori, kas signalizē par portu

stāvokļiem. Tas ļauj uzreiz redzēt, vai ports ir pieslēgts, vai notiek datu apmaiņa. Koncentratori

bez gaismas diožu indikatoriem ir lietošanā neērti, jo nav iespēja kontrolēt stāvokli.

Ir gadījumi, ka gaismas diožu indikatoru sniegtā informācija ir nepietiekama, lai noteiktu

dažāda rakstura problēmas. Ja koncentratoram ir kontroles un vadības iespējas caur tīklu

(piemēram, izmantojot SNMP protokolu), tad tā stāvokli no savas darbstacijas var kontrolēt tīkla

administrators. Parasti koncentratori ar vadības iespējām ļauj uzzināt konkrēto portu stāvokli,

ļauj portus atslēgt un pieslēgt, ļauj uzkrāt statistiku par tīkla noslodzi un kolīziju skaitu tajā.

Tīkla administratora darba programma bieži ir HP Open View, kam koncentratoru ražotāji

pievienojuši nepieciešamos moduļus.

Komutators (Switch)

Komutators jeb slēdzis (angliski switch) ir līdzīgs koncentratoram, bet ir intelektuālāks

par to. Tā funkcijas ir ātri komutēt datu paketes starp portiem. Komutators darbības sākumā

iegaumē visu pieslēgto datortīkla adapteru fiziskās adreses. Saņemot datu paketi, tas šo paketi

noraida tikai pa to kabeli, kas iet līdz šis paketes adresātam. Līdz ar to samazinās tīkla noslodze

un tīkla ātrums palielinās. Ar komutatoriem var atdalīt darba grupas vienu no otras.

Praksē ļoti perspektīvi ir slēdži, ar vienu vai diviem 1000 Mb/s portiem, kuriem pieslēdz

serverus, un daudziem 100 Mb/s portiem. Serveru pieslēgumam lieto 1000 Mb/s portus, bet

pārējiem tīkla segmentiem lieto 100 Mb/s portus. Šāds slēdzis kalpo kā tīkla mugurkauls,

vienmērīgi sadalot slodzi visiem tīkla segmentiem. Šis varētu būt ideāls gadījums, kā maksimāli

izmantot serveru jaudu.

Slēdžiem ļoti vēlama distances vadības un kontroles iespēja. Tas īpaši svarīgi ir lielos

tīklos, jo tas ļauj sabalansēt tīkla slodzi pa tīkla segmentiem. Slēdžu ātrdarbību raksturo aiztures

(angliski latency) lielums, kas nosaka, cik ilgi tiek apstrādāts signāls.

Jaudīgus slēdžus bieži veido universālā, viegli paplašināmā korpusā, kurā var ievietot daudzus

nepieciešamus moduļus. Tas īpaši svarīgi lielās datorsistēmās, kuras paredzēts paplašināt un

modificēt.