- •Datortīklu būtība
- •Datortīklu attīstības vēsture.
- •Datortīklu veidi.
- •Lokālā datortīkla arhitektūra.
- •Lokālo datortīklu topoloģijas.
- •Tīkla kabeļi.
- •Kabeļu marķēšana.
- •Atkārtotāji, pastiprinātāji.
- •Tīkla karte.
- •Bezvadu pieslēguma tīkla karte.
- •Koncentratori, komutatori.
- •Tilti, maršrutētāji
- •Ethernet darbības princips
- •Ethernet datortīklu apzīmējumi, piemēri.
- •Token Ring, fddi datortīkli
- •AnyLan, Arcnet datortīkli
- •Iso/osi modelis.
- •Tcp/ip protokolu steks
- •Tcp/ip steka protokoli
- •Tcp/ip komandrindas utilītas
- •Ipconfig
- •Ip klases. Ip adrešu binārā un decimālā formas
- •Apakštīkli un maskas
- •Tīkla kartes uzstādīšana
- •Tīkla operētājsistēmas
- •Windows xp administrēšana
- •Resursu sadalīšana lokālajos datortīklos
- •Lokālā datortīkla resursu lietošana
- •Datortīklu problēmu diagnosticēšana un risināšana
- •Uzbrukumu veidi datortīkliem
- •Datortīklu aizsardzības organizācija
- •Antivīrusu programmas.
- •Ugunsmūri un to lietošana
- •Dial-Up pieslēguma izveide
- •Interneta programmatūra, tās konfigurēšana. Faksmodems
- •Ftp servera izveide
- •Web servera izveide
Tilti, maršrutētāji
Tilts (bridge)
Atšķirībā no atkārtotāja atļauj sadalīt tīklu segmentos, tādā veidā izolējot trafika daļu vai
radušās problēmas. Tilti strādā augstākā OSI slānī kā atkārtotāji. Tie ir “gudrāki” par
atkārtotājiem, jo var izmantot plašāku informāciju. Piemēram, tilts pārbauda avota un saņēmēja
fizikālās adreses katrā datu blokā un veido maršrutēšanas tabulu. Bet vienlaicīgi tilts var uzturēt
tikai vienu maršrutu un nespēj to optimizēt. Slānis, kurā pielieto apvienošanu ar tiltu palīdzību
(t.i. kanāla slānis):
kontrolē informācijas plūsmu;
apstrādā pārraides kļūdas;
nodrošina fizisko (atšķirībā no loģiskās) adresāciju;
pārvalda pieeju fiziskai videi.
Tilti nodrošina šo funkciju izpildi, atbalstot dažādus kanāla slāņa protokolus, kas noteic
informacijas plūsmu, kļūdu apstrādi, adresāciju un pieejas pie nesēja algoritmus. Kā populārus
kanāla slāņa protokolu piemērus var minēt Ethernet, Token Ring un FDDI.
Tilti nav sarežģītas iekārtas. Tie analizē pienākošos freimus, pieņem lēmumus par to
virzīšanu, balstoties uz informāciju, ko satur freims, un pārsūta tos ierādītajā vietā. Dažreiz
(piemēram, avota maršruta savienojums) katrs freims satur informāciju par visu ceļu uz gala
punktu. Citos gadījumos (piemēram, caurspīdīgs savienojums) freimi tiek virzīti uz norādīto
vietu ar atsevišķiem pārsūtījumiem, pa vienam katrā reizē.
Galvenā apvienošanas ar tiltu palīdzību priekšrocība ir augstāko slāņu protokolu
caurspīdīgums. Tādēļ, ka tilti rīkojas kanāla slānī, no tiem netiek prasīta augstāko slāņu
informācijas pārbaude. Tas nozīmē, ka tie var ātri virzīt trafiku, kas pārstāv jebkuru tīkla slāņa
protokolu. Tilts ir parasta lieta Apple Talk, DECnet, TCP/IP, XNS un citu trafiku virzīšanā starp
diviem vai vairākiem tīkliem.
Tilti spēj filtrēt freimus, balstoties uz jebkuriem 2. slāņa informācijas laukiem. Piemēram,
tiltu var ieprogrammēt tā, lai tas aizliedz visus freimus, ko sūta no noteikta tīkla. Tā kā kanāla
slāņa informācijā bieži iekļauj norādi uz augstākā slāņa protokolu, tilti parasti filtrē pēc šī
parametra. Tāda filtrēšana ir lietderīga, lai aizliegtu neobligāto apraides pakešu informāciju un
tātad samazinātu trafiku.
33
Dalot lielos tīklus autonomos blokos, tilti nodrošina virkni priekšrocību:
Pirmkārt, tā kā tiek pārsūtīts tikai noteikts trafika procents, tīkli mazina trafiku, kas iet cauri
visu savienoto segmentu iekārtām.
Otrkārt, tilti darbojas kā nepārvarams šķērslis dažiem bojājumiem, kas ir potenciāli bīstami
tīkliem.
Treškārt, tilti ļauj uzturēt sakarus vairāku iekārtu starpā, nekā to varētu nodrošināt jebkurā
tiltam pievienotā LAN, ja tā būtu patstāvīga.
Ceturtkārt, tilti palielina LAN efektīvo garumu, ļaujot pieslēgt vēl nepieslēgtās attālās
stacijas.
Maršrutētāji (router)
Bieži vien lokālo tīklu nākas pieslēgt globālajiem tīkliem (piemēram, internetam) vai arī
apvienot vairākus attālinātus lokālos tīklus, izmantojot globālos tīklus. Šim nolūkam izmanto
maršrutētājus.
Maršrutētājs (router) ir intelektuāls datu pakešu komunikators, kas nodarbojas ar pakešu
nosūtīšanu starp tīkliem. Ja koncentratori, tilti, atkārotāji strādā izmantojot noteiktu tīkla
standartu, piemēram, Ethernet, tad maršrutētāji ir augstāka līmeņa iekārtas, kas māk apstrādāt
tikai konkrētus protokolus. To mērķis ir nodrošināt maksimāli efektīvu maršrutu starptīklu
paziņojumiem un datu paketēm, vienlaicīgi veicot filtrāciju un nodrošinot tīklus pret
nesankcionētu pieeju. Parasti visi maršrutizētāji māk strādāt ar TCP/IP un IPX/SPX protokoliem
( TCP/IP plaši lieto starptīklu savienojumos, bet IPX/SPX ir lokālajos tīklos visplašāk lietotie
protokoli).
Maršrutētājos bez jau lokālā datortīkla portiem ir arī teritoriālo (WAN) tīklu porti. Tie
parasti ir modemu pieslēgšanai. Ja lieto izdalītās telefonu līnijas, tad parasti lieto sinhronie WAN
porti, kuri nodrošina labāku stabilitāti un lielāku darba ātrumu. Asinhronie porti paredzēti
īslaicīgu sakaru nodibināšanai, izmantojot parastās telefonu līnijas un parastos portus.
Maršrutētājos var būt arī radiosakaru porti, optisko kabeļu porti.
Maršrutētāja ātrdarbību raksturo tas, cik daudz pakešu tas ir spējīgs apstrādāt vienā
sekundē. Arī maršrutētājos svarīgs ir aiztures ilgums. Tā kā darbs ar paketēm protokolu līmenī
prasa lielus skaitļošanas resursus, tad aiztures laiks ir lielāks nekā slēdžiem. Nav ieteicams
projektēt tīklus, kuros serveri pārējām tīkla daļām būtu pieslēgti caur maršrutētāju. Šī vieta ir
paredzēta slēdzim. Maršrutētāji vislabāk noder, ja jāsavieno vairāki tīkli. Tas var būt caur
telefona tīkliem, radiosakariem, optiskiem kabeļiem.
