12. Tilti, maršrutētāji

Tilts (bridge)

Atšķirībā no atkārtotāja atļauj sadalīt tīklu segmentos, tādā veidā izolējot trafika daļu vai

radušās problēmas. Tilti strādā augstākā OSI slānī kā atkārtotāji. Tie ir “gudrāki” par

atkārtotājiem, jo var izmantot plašāku informāciju. Piemēram, tilts pārbauda avota un saņēmēja

fizikālās adreses katrā datu blokā un veido maršrutēšanas tabulu. Bet vienlaicīgi tilts var uzturēt

tikai vienu maršrutu un nespēj to optimizēt. Slānis, kurā pielieto apvienošanu ar tiltu palīdzību

(t.i. kanāla slānis):

kontrolē informācijas plūsmu;

apstrādā pārraides kļūdas;

nodrošina fizisko (atšķirībā no loģiskās) adresāciju;

pārvalda pieeju fiziskai videi.

Tilti nodrošina šo funkciju izpildi, atbalstot dažādus kanāla slāņa protokolus, kas noteic

informacijas plūsmu, kļūdu apstrādi, adresāciju un pieejas pie nesēja algoritmus. Kā populārus

kanāla slāņa protokolu piemērus var minēt Ethernet, Token Ring un FDDI.

Tilti nav sarežģītas iekārtas. Tie analizē pienākošos freimus, pieņem lēmumus par to

virzīšanu, balstoties uz informāciju, ko satur freims, un pārsūta tos ierādītajā vietā. Dažreiz

(piemēram, avota maršruta savienojums) katrs freims satur informāciju par visu ceļu uz gala

punktu. Citos gadījumos (piemēram, caurspīdīgs savienojums) freimi tiek virzīti uz norādīto

vietu ar atsevišķiem pārsūtījumiem, pa vienam katrā reizē.

Galvenā apvienošanas ar tiltu palīdzību priekšrocība ir augstāko slāņu protokolu

caurspīdīgums. Tādēļ, ka tilti rīkojas kanāla slānī, no tiem netiek prasīta augstāko slāņu

informācijas pārbaude. Tas nozīmē, ka tie var ātri virzīt trafiku, kas pārstāv jebkuru tīkla slāņa

protokolu. Tilts ir parasta lieta Apple Talk, DECnet, TCP/IP, XNS un citu trafiku virzīšanā starp

diviem vai vairākiem tīkliem.

Tilti spēj filtrēt freimus, balstoties uz jebkuriem 2. slāņa informācijas laukiem. Piemēram,

tiltu var ieprogrammēt tā, lai tas aizliedz visus freimus, ko sūta no noteikta tīkla. Tā kā kanāla

slāņa informācijā bieži iekļauj norādi uz augstākā slāņa protokolu, tilti parasti filtrē pēc šī

parametra. Tāda filtrēšana ir lietderīga, lai aizliegtu neobligāto apraides pakešu informāciju un

tātad samazinātu trafiku.

33

Dalot lielos tīklus autonomos blokos, tilti nodrošina virkni priekšrocību:

Pirmkārt, tā kā tiek pārsūtīts tikai noteikts trafika procents, tīkli mazina trafiku, kas iet cauri

visu savienoto segmentu iekārtām.

Otrkārt, tilti darbojas kā nepārvarams šķērslis dažiem bojājumiem, kas ir potenciāli bīstami

tīkliem.

Treškārt, tilti ļauj uzturēt sakarus vairāku iekārtu starpā, nekā to varētu nodrošināt jebkurā

tiltam pievienotā LAN, ja tā būtu patstāvīga.

Ceturtkārt, tilti palielina LAN efektīvo garumu, ļaujot pieslēgt vēl nepieslēgtās attālās

stacijas.

Maršrutētāji (router)

Bieži vien lokālo tīklu nākas pieslēgt globālajiem tīkliem (piemēram, internetam) vai arī

apvienot vairākus attālinātus lokālos tīklus, izmantojot globālos tīklus. Šim nolūkam izmanto

maršrutētājus.

Maršrutētājs (router) ir intelektuāls datu pakešu komunikators, kas nodarbojas ar pakešu

nosūtīšanu starp tīkliem. Ja koncentratori, tilti, atkārotāji strādā izmantojot noteiktu tīkla

standartu, piemēram, Ethernet, tad maršrutētāji ir augstāka līmeņa iekārtas, kas māk apstrādāt

tikai konkrētus protokolus. To mērķis ir nodrošināt maksimāli efektīvu maršrutu starptīklu

paziņojumiem un datu paketēm, vienlaicīgi veicot filtrāciju un nodrošinot tīklus pret

nesankcionētu pieeju. Parasti visi maršrutizētāji māk strādāt ar TCP/IP un IPX/SPX protokoliem

( TCP/IP plaši lieto starptīklu savienojumos, bet IPX/SPX ir lokālajos tīklos visplašāk lietotie

protokoli).

Maršrutētājos bez jau lokālā datortīkla portiem ir arī teritoriālo (WAN) tīklu porti. Tie

parasti ir modemu pieslēgšanai. Ja lieto izdalītās telefonu līnijas, tad parasti lieto sinhronie WAN

porti, kuri nodrošina labāku stabilitāti un lielāku darba ātrumu. Asinhronie porti paredzēti

īslaicīgu sakaru nodibināšanai, izmantojot parastās telefonu līnijas un parastos portus.

Maršrutētājos var būt arī radiosakaru porti, optisko kabeļu porti.

Maršrutētāja ātrdarbību raksturo tas, cik daudz pakešu tas ir spējīgs apstrādāt vienā

sekundē. Arī maršrutētājos svarīgs ir aiztures ilgums. Tā kā darbs ar paketēm protokolu līmenī

prasa lielus skaitļošanas resursus, tad aiztures laiks ir lielāks nekā slēdžiem. Nav ieteicams

projektēt tīklus, kuros serveri pārējām tīkla daļām būtu pieslēgti caur maršrutētāju. Šī vieta ir

paredzēta slēdzim. Maršrutētāji vislabāk noder, ja jāsavieno vairāki tīkli. Tas var būt caur

telefona tīkliem, radiosakariem, optiskiem kabeļiem.