- •Datortīklu būtība
- •Datortīklu attīstības vēsture.
- •Datortīklu veidi.
- •Lokālā datortīkla arhitektūra.
- •Lokālo datortīklu topoloģijas.
- •Tīkla kabeļi.
- •Kabeļu marķēšana.
- •Atkārtotāji, pastiprinātāji.
- •Tīkla karte.
- •Bezvadu pieslēguma tīkla karte.
- •Koncentratori, komutatori.
- •Tilti, maršrutētāji
- •Ethernet darbības princips
- •Ethernet datortīklu apzīmējumi, piemēri.
- •Token Ring, fddi datortīkli
- •AnyLan, Arcnet datortīkli
- •Iso/osi modelis.
- •Tcp/ip protokolu steks
- •Tcp/ip steka protokoli
- •Tcp/ip komandrindas utilītas
- •Ipconfig
- •Ip klases. Ip adrešu binārā un decimālā formas
- •Apakštīkli un maskas
- •Tīkla kartes uzstādīšana
- •Tīkla operētājsistēmas
- •Windows xp administrēšana
- •Resursu sadalīšana lokālajos datortīklos
- •Lokālā datortīkla resursu lietošana
- •Datortīklu problēmu diagnosticēšana un risināšana
- •Uzbrukumu veidi datortīkliem
- •Datortīklu aizsardzības organizācija
- •Antivīrusu programmas.
- •Ugunsmūri un to lietošana
- •Dial-Up pieslēguma izveide
- •Interneta programmatūra, tās konfigurēšana. Faksmodems
- •Ftp servera izveide
- •Web servera izveide
Apakštīkli un maskas
IP tīkli var arī būt sadalīti mazākās vienībās, kuras sauc par apakštīkliem (subnets).
Apakštīkli nodrošina papildus elastību tīkla administratoram. Piemēram, pieņemsim, ka kaut
kādam tīklam ir noteikta B klases adrese, un ka visi mezgli tīklā dotajā brīdī atbilst B klases
adreses formātam. Tālāk pieņemsim, ka šī tīkla adrese ir 128.10.0.0 (visas nulles resursdatora
adreses laukā norāda uz visu tīklu). Administrators var sadalīt tīklu, izmantojot apakštīklu
organizēšanu. Tas tiek izpildīts, aizņemoties bitus no adreses daļas, kura pieder resursdatoram,
un izmantojot tos kā apakštīkla adreses lauku.
Apakštīklu organizēšana.
Ja tīkla administrators nolēma izmantot astoņus bitus apakštīkla organizēšanai, tad trešais
IP B klases adreses baits nodrošina šī apakštīkla numuru. Mūsu piemērā adrese 128.10.1.0.
attiecas uz tīklu 128.10, apakštīklu 1; adrese 128.10.2.0. attiecas uz tīklu 128.10, apakštīklu 2,
u.t.t.
Bitu skaits, kuri ir aizņemti ar apakštīkla adresi, ir mainīgs lielums. Izmantojamo bitu
skaita uzdošanai IP nodrošina apakštīkla masku. Apakštīkla maskas izmanto to pašu adreses
izteiksmes formātu un tehniku, kā IP adreses. Apakštīkla maskas satur vieniniekus visos bitos,
izņemot tos, kuri nosaka resursdatora lauku. Piemēram, apakštīkla maska, kura uzdod 8
apakštīkla organizēšanas bitus A klases adresei 34.0.0.0, ir izteiksme 255.255.0.0. Apakštīkla
64
maska, kura nosaka 16 apakštīkla organizēšanas bitus A klases adresei 34.0.0.0, ir izteiksme
255.255.255.0.
Lai dators varētu uzturēt sakarus ar citu datoru, tam jāzina otra datora fizikālo (vai MAC)
adresi. Internet protokolu komplektā ietilpst divi protokoli (Address Resolution protocol - ARP -
Adreses noteikšanas protokols un (Reverse Address Resolution Protocol - RARP - Reversais
adreses noteikšanas protokols), kuri dinamiski nosaka fizikālo (aparatūras) adrešu atbilstību IP
adresēm un otrādi. ARP izmanto apraides paziņojumus aparatūras adreses noteikšanai (MAC
slānis), kura atbilst konkrētai IP tīkla slāņa adresei. ARP protokolam ir pietiekoši universāls, lai
ļautu izmantot IP ar praktiski jebkuru vides pieejas mehānisma tipu. RARP izmanto apraides
paziņojumus IP adreses noteikšanai, kura saistīta ar konkrēto aparatūras adresi. RARP ir īpaši
nozīmīgs mezgliem, kuriem nav diska un kuri var nezināt savu IP adresi, kad tie tiek sākotnēji
iedarbināti. RARP paļaujas uz RARP servera esamību ar tabulas ierakstiem, kuri attēlo MAC
apakšslāņa adreses IP adresēs.
Tīkla kartes uzstādīšana
Windows 98 tīkla kartes uzstādīšana.
Pirms Jūs sākat tīkla kartes pieinstalēšanu:
nepieciešama jau fiziski uzstādīta tīkla karte datorā;
draiveri šai konkrētajai kartei;
pērkot tīkla karti, komplektācijā nāk diskete ar atbilstošajiem failiem konkrētajai iekārtai;
jo jaunāka operētājsistēma, jo lielāka iespējamība, ka tajā jau ir iekļauti draiveri tīkla
kartei.
Šis ir pirmais dialoglogs, kurš parādīsies pēc tam, kad būsiet atvēruši Add New
Hardware.
Tas brīdina, ka, lai neradītu traucējumus tīkla kartes uzstādīšanas procesā, ieteicams
aizvērt visas atvērtās lietojumprogrammas. Kas tas ir izdarīts, klikšķiniet uz pogas Next.
Klikšķiniet uz pogas Next vēlreiz. Šeit automātiski Windows centīsies atrast atpazīstamās Plug
and Play tehnoloģijas iekārtas. Tas var aizņemt dažas sekundes līdz dažas minūtes, atkarībā no
datora ātrdarbības un jaudas.
Kad Windows operētājsistēma būs atradusi Jūsu tīkla karti, parādīsies šāds logs. Ja
Windows datu bāzē Jūsu tīkla kartei atbilstošie draiveri (atbalsta faili tīkla kartei) netiks atrasti,
tad, iespējams, Jums tiks lūgts norādīt ‘ceļu’ pie draiveriem, kas atrodami uz tīkla kartei
komplektācijā esošās disketes.
Pēc tam, kad tīkla karte būs uzstādīta (draiveri pieinstalēti), Windows uzrādīs atskaiti par
pieinstalētajām iekārtām (iespējams, ka iekārtu meklēšanas laikā ir atrastas vairākas iekārtas).
Pārliecinieties, ka Yes, I'm finished installing devices ir atzīmēts un klikšķiniet uz pogas Next.
Parādoties nākamai sadaļai, klikšķiniet uz Finish. Tīkla kartes uzstādīšana ir pabeigta.
Windows XP tīkla kartes uzstādīšana
Control Panel logā izdariet dubult-klikšķi uz ikonas Add New Hardware.
Parādīsies šāds logs , kur spiediet Next
Uzgaidiet, kamēr Windows mēģina atrast jaunas Plug and Play tehnoloģiju atbalstošas iekārtas.
Kad Windows būs atradis Jūsu tīkla karti, ekrāna apakšpusē parādīsies aptuveni šāds logs.
Lai varētu lietot internetu atkarībā no tīkla aparatūras ir nepieciešams tīkla karti
piekonfigurēt.
Piemēram: ja interneta pakalpojuma sniedzējs ir piešķīris statistiskās adreses, tās ir
nepieciešams piekonfigurēt tīkla kartei. Slēdzot līgumu interneta pakalpojuma sniedzējs līgumā
norāda kādu būs nepieciešams uzstādīt IP adresi, apakštīkla masku (Subnet mask), vārteju
(Default gateway) un DNS servera adresi.
