26. Datortīklu aizsardzības organizācija

Lai efektīvi aizsargātu uzņēmuma informāciju, drošības sistēmai ir jābūt integrētai.

Informācijas aizsardzība ir ne tikai tehnisks, bet arī uzņēmuma vadības un organizācijas

jautājums. Lai efektīvi realizētu drošības pasākumus, jāizveido sistēma, kas balstītos uz

normatīviem aktiem un noteikumu aprakstiem, ar kuru jāiepazīstina visi uzņēmuma darbinieki.

Informācijas slepenības nodrošināšanā jāpiedalās visam kolektīvam, jo cilvēciskais faktors var

izrādīties spēcīgāks par citiem. Pastāv arī tehniskie informācijas aizsardzības paņēmieni, kas

palīdz efektīvi samazināt uzņēmuma IT risku. Tehniski apstrādātas informācijas aizsardzības

sistēma jābūvē saskaņā ar noteiktiem principiem. Drošības pamatprincips ir preventīvu

aizsardzības līdzekļu izmantošana. Tie jādiferencē atkarībā no informācijas svarīguma un

drošības draudu rašanās biežuma.

Pretošanās informācijas drošības draudiem vienmēr rada papildu problēmas automatizētu

iekārtu lietotājiem un apkalpojošajam personālam, jo tā uzliek noteiktus organizatoriska un

tehniska rakstura ierobežojumus. Tāpēc informācijas drošības sistēmai ir jābūt maksimāli

draudzīgai - jāņem vērā izmantotās programmatūras un aparatūras struktūras savietojamība un

uzņēmuma tradīcijas.

Aizsardzības līdzekļi jāizvēlas jau pirms informācijas apstrādes sākuma. Līdzekļus, ko

pašlaik piedāvā tirgus, var nosacīti sadalīt vairākās grupās:

aktīvie un pasīvie tehniskie līdzekļi, kuri nodrošina aizsardzību pret informācijas noplūdi,

kas var rasties, to apstrādājot;

programmatūra un tehnika, kas nodrošina informācijas piekļuves sadali noteiktos

līmeņos, kā arī lietotāju identifikāciju un autentifikāciju;

programmatūras un programmu tehniskie līdzekļi, kas, pārraidot informāciju sakaru

kanālos, nodrošina tās aizsardzību un saglabā tās atbilstību pirmavotam;

programmatūra, kas nodrošina programmprodukta integritāti un aizsardzību pret

nesankcionētu kopēšanu;

programmatūra, kas nodrošina aizsardzību pret vīrusiem;

sistēmu programmatūras produkti, kas izslēdz nedeklarētu programmas iespēju

izmantošanu.

Datorsistēmu loģiskā drošība paredz pasākumu un līdzekļu kopu, kas vērsta pret

programmu un cilvēku nepareizu vai neatļautu darbību. Pasākumus, kas ir vērsti pret cilvēku (arī

darbinieku) nepareizu, kļūdainu vai kaitniecisku mērķtiecīgu darbību, var iedalīt šādos virzienos:

lokālā datortīkla izdalīto serveru aizsardzība;

lokālā datortīkla darba staciju aizsardzība;

lokālā datortīkla slūžas (vārtu) datora aizsardzība, jo caur šo datoru notiek sadarbība ar

citiem lokāliem tīkliem vai Internet tīklu.

Programmu darbība arī var ietekmēt datorsistēmas drošību. Var pieminēt šādus aspektus:

datorvīrusu izraisītie datu zaudējumi;

kļūdas programmnodrošinājumā, sākot ar lietojumu programmām un beidzot ar

operētājsistēmām.

Centrālās datorsistēmas vai izdalīto serveru drošības līmeni nosaka izmantojamā

operētājsistēma, tīkla programmnodrošinājums, lietotāju grupu privilēģiju kontroles mehānisms,

paroļu sistēma.

ASV Aizsardzības departamentā ir izstrādāts programmatūras drošības līmeņu sertifikācijas

standarts (Trusted Computer System Evaluation Criteria), ko dažreiz sauc par "oranžo

grāmatu". Šis standarts paredz vairākas drošības grupas: D, C1, C2, B1, B2, A. Grupa D ir ar

viszemāko drošības pakāpi, grupa A - ar visaugstāko drošības pakāpi. Ja atceras populārākās

operētājsistēmas un lokālo tīklu programmnodrošinājumu: Windows NT, Novell NetVVare,

UNIX, tad tās var pieskaitīt pie C2 drošības grupas. Tiek uzskatīts, ka C2 drošības grupai

atbilstīgais programmnodrošinājums ir piemērots biznesa struktūrām.

Izdalīto serveru programmnodrošinājumam ir jābūt spējīgam protokolēt visas lietotāju un

lietotāju programmu aktivitātes. Ir jābūt iespējai noteikt katras aktivitātes avotu un labākā

gadījumā ir jābūt iespējai anulēt šo aktivitāti, ja tā var ietekmēt sistēmas drošību.

Lokālā tīkla resursu izmantošanas drošība ir tieši atkarīga no lietotājiem piešķirtajām

tiesībām lietot šos resursus. Lietotājus ar vienādām tiesībām izmantot konkrētus tīkla resursus

apvieno grupās, kas atvieglo tīkla administrēšanu. Ja darbinieks vairs nestrādā iestādē, tad tā

lietotāja vārdu un atbilstīgās tiesības ir jāanulē. Ja operētājsistēma atļauj, tad var ierobežot laiku,

kad lietotāji var pieslēgties pie tīkla, piemēram, atļaut pieslēgties pie tīkla tikai no 8 līdz 19. Tas

samazina nesankcionētas piekļūšanas iespēju naktī, lietojot cita darbinieka lietotāja vārdu un

paroli.

Lai cik droša ir datoru sistēma, nedrīkst aizmirst par uzņēmuma darbinieku izglītību un

praktiskām iemaņām. Lietotājam ir jāizprot viņa darbības iespējamās sekas. Uzņēmumā ir jābūt

izstrādātiem lokālā datortīkla drošības un lietošanas noteikumiem. Lietotājus ir jāiepazīstina ar

šiem noteikumiem, un tīkla administratoram vai kādai citai personai ir jākontrolē šo noteikumu

ievērošana, vai tie skar printeru lietošanu, paroļu lietošanu vai kaut ko citu. Tikai pareizi

izvēlētas un konfigurētas datortehnikas, pareizas tīkla administrēšanas un datortīkla lietotāju

darba noteikumu ievērošanas apvienojums nodrošinās uzņēmuma informatīvās sistēmas drošu un

efektīvu darbību.

Pirms aplūkot uzņēmuma lokālā tīkla datora jeb darba stacijas drošības pakāpi, jānovērtē,

cik vienkārši svešs vai nepiederošs cilvēks var piekļūt pie datora. Ja datoru var vienkārši paņemt,

ielikt somā un aiznest, tad nav vērts runāt tālāk. Kad pirms vairākiem gadiem Latvijā ieplūda

humanitārās palīdzības datori, tad daudzus cilvēkus pārsteidza, ka datoriem ir piekabinātas

metāla troses un datoru tastatūrām ir speciālas cilpas, ar kurām tās var pieslēgt pie galda vai kaut

kur citur. Radās jautājums, vai pie "viņiem" zog? Izrādās, ka jā. Vairākas pasaules slavenas

firmas, tajā skaitā arī IBM saviem datoriem paredz speciālus stiprināšanas līdzekļus, lai datoru

nevarētu tik vienkārši nozagt.

Nākamais datortīkla un arī atsevišķas darba stacijas drošības palielināšanas aspekts ir

paroļu lietošana. Strādājot ar datoru, paroles var lietot vairākās programmās un situācijās.

Paroles, kas ir lietojamas, var sagrupēt šādi:

tīkla paroles;

tīkla resursu paroles;

Windows operētājsistēmas paroles;

failu paroles;

sistēmas BIOS paroles.