- •Datortīklu būtība
- •Datortīklu attīstības vēsture.
- •Datortīklu veidi.
- •Lokālā datortīkla arhitektūra.
- •Lokālo datortīklu topoloģijas.
- •Tīkla kabeļi.
- •Kabeļu marķēšana.
- •Atkārtotāji, pastiprinātāji.
- •Tīkla karte.
- •Bezvadu pieslēguma tīkla karte.
- •Koncentratori, komutatori.
- •Tilti, maršrutētāji
- •Ethernet darbības princips
- •Ethernet datortīklu apzīmējumi, piemēri.
- •Token Ring, fddi datortīkli
- •AnyLan, Arcnet datortīkli
- •Iso/osi modelis.
- •Tcp/ip protokolu steks
- •Tcp/ip steka protokoli
- •Tcp/ip komandrindas utilītas
- •Ipconfig
- •Ip klases. Ip adrešu binārā un decimālā formas
- •Apakštīkli un maskas
- •Tīkla kartes uzstādīšana
- •Tīkla operētājsistēmas
- •Windows xp administrēšana
- •Resursu sadalīšana lokālajos datortīklos
- •Lokālā datortīkla resursu lietošana
- •Datortīklu problēmu diagnosticēšana un risināšana
- •Uzbrukumu veidi datortīkliem
- •Datortīklu aizsardzības organizācija
- •Antivīrusu programmas.
- •Ugunsmūri un to lietošana
- •Dial-Up pieslēguma izveide
- •Interneta programmatūra, tās konfigurēšana. Faksmodems
- •Ftp servera izveide
- •Web servera izveide
Datortīklu aizsardzības organizācija
Lai efektīvi aizsargātu uzņēmuma informāciju, drošības sistēmai ir jābūt integrētai.
Informācijas aizsardzība ir ne tikai tehnisks, bet arī uzņēmuma vadības un organizācijas
jautājums. Lai efektīvi realizētu drošības pasākumus, jāizveido sistēma, kas balstītos uz
normatīviem aktiem un noteikumu aprakstiem, ar kuru jāiepazīstina visi uzņēmuma darbinieki.
Informācijas slepenības nodrošināšanā jāpiedalās visam kolektīvam, jo cilvēciskais faktors var
izrādīties spēcīgāks par citiem. Pastāv arī tehniskie informācijas aizsardzības paņēmieni, kas
palīdz efektīvi samazināt uzņēmuma IT risku. Tehniski apstrādātas informācijas aizsardzības
sistēma jābūvē saskaņā ar noteiktiem principiem. Drošības pamatprincips ir preventīvu
aizsardzības līdzekļu izmantošana. Tie jādiferencē atkarībā no informācijas svarīguma un
drošības draudu rašanās biežuma.
Pretošanās informācijas drošības draudiem vienmēr rada papildu problēmas automatizētu
iekārtu lietotājiem un apkalpojošajam personālam, jo tā uzliek noteiktus organizatoriska un
tehniska rakstura ierobežojumus. Tāpēc informācijas drošības sistēmai ir jābūt maksimāli
draudzīgai - jāņem vērā izmantotās programmatūras un aparatūras struktūras savietojamība un
uzņēmuma tradīcijas.
Aizsardzības līdzekļi jāizvēlas jau pirms informācijas apstrādes sākuma. Līdzekļus, ko
pašlaik piedāvā tirgus, var nosacīti sadalīt vairākās grupās:
aktīvie un pasīvie tehniskie līdzekļi, kuri nodrošina aizsardzību pret informācijas noplūdi,
kas var rasties, to apstrādājot;
programmatūra un tehnika, kas nodrošina informācijas piekļuves sadali noteiktos
līmeņos, kā arī lietotāju identifikāciju un autentifikāciju;
programmatūras un programmu tehniskie līdzekļi, kas, pārraidot informāciju sakaru
kanālos, nodrošina tās aizsardzību un saglabā tās atbilstību pirmavotam;
programmatūra, kas nodrošina programmprodukta integritāti un aizsardzību pret
nesankcionētu kopēšanu;
programmatūra, kas nodrošina aizsardzību pret vīrusiem;
sistēmu programmatūras produkti, kas izslēdz nedeklarētu programmas iespēju
izmantošanu.
Datorsistēmu loģiskā drošība paredz pasākumu un līdzekļu kopu, kas vērsta pret
programmu un cilvēku nepareizu vai neatļautu darbību. Pasākumus, kas ir vērsti pret cilvēku (arī
darbinieku) nepareizu, kļūdainu vai kaitniecisku mērķtiecīgu darbību, var iedalīt šādos virzienos:
lokālā datortīkla izdalīto serveru aizsardzība;
lokālā datortīkla darba staciju aizsardzība;
lokālā datortīkla slūžas (vārtu) datora aizsardzība, jo caur šo datoru notiek sadarbība ar
citiem lokāliem tīkliem vai Internet tīklu.
Programmu darbība arī var ietekmēt datorsistēmas drošību. Var pieminēt šādus aspektus:
datorvīrusu izraisītie datu zaudējumi;
kļūdas programmnodrošinājumā, sākot ar lietojumu programmām un beidzot ar
operētājsistēmām.
Centrālās datorsistēmas vai izdalīto serveru drošības līmeni nosaka izmantojamā
operētājsistēma, tīkla programmnodrošinājums, lietotāju grupu privilēģiju kontroles mehānisms,
paroļu sistēma.
ASV Aizsardzības departamentā ir izstrādāts programmatūras drošības līmeņu sertifikācijas
standarts (Trusted Computer System Evaluation Criteria), ko dažreiz sauc par "oranžo
grāmatu". Šis standarts paredz vairākas drošības grupas: D, C1, C2, B1, B2, A. Grupa D ir ar
viszemāko drošības pakāpi, grupa A - ar visaugstāko drošības pakāpi. Ja atceras populārākās
operētājsistēmas un lokālo tīklu programmnodrošinājumu: Windows NT, Novell NetVVare,
UNIX, tad tās var pieskaitīt pie C2 drošības grupas. Tiek uzskatīts, ka C2 drošības grupai
atbilstīgais programmnodrošinājums ir piemērots biznesa struktūrām.
Izdalīto serveru programmnodrošinājumam ir jābūt spējīgam protokolēt visas lietotāju un
lietotāju programmu aktivitātes. Ir jābūt iespējai noteikt katras aktivitātes avotu un labākā
gadījumā ir jābūt iespējai anulēt šo aktivitāti, ja tā var ietekmēt sistēmas drošību.
Lokālā tīkla resursu izmantošanas drošība ir tieši atkarīga no lietotājiem piešķirtajām
tiesībām lietot šos resursus. Lietotājus ar vienādām tiesībām izmantot konkrētus tīkla resursus
apvieno grupās, kas atvieglo tīkla administrēšanu. Ja darbinieks vairs nestrādā iestādē, tad tā
lietotāja vārdu un atbilstīgās tiesības ir jāanulē. Ja operētājsistēma atļauj, tad var ierobežot laiku,
kad lietotāji var pieslēgties pie tīkla, piemēram, atļaut pieslēgties pie tīkla tikai no 8 līdz 19. Tas
samazina nesankcionētas piekļūšanas iespēju naktī, lietojot cita darbinieka lietotāja vārdu un
paroli.
Lai cik droša ir datoru sistēma, nedrīkst aizmirst par uzņēmuma darbinieku izglītību un
praktiskām iemaņām. Lietotājam ir jāizprot viņa darbības iespējamās sekas. Uzņēmumā ir jābūt
izstrādātiem lokālā datortīkla drošības un lietošanas noteikumiem. Lietotājus ir jāiepazīstina ar
šiem noteikumiem, un tīkla administratoram vai kādai citai personai ir jākontrolē šo noteikumu
ievērošana, vai tie skar printeru lietošanu, paroļu lietošanu vai kaut ko citu. Tikai pareizi
izvēlētas un konfigurētas datortehnikas, pareizas tīkla administrēšanas un datortīkla lietotāju
darba noteikumu ievērošanas apvienojums nodrošinās uzņēmuma informatīvās sistēmas drošu un
efektīvu darbību.
Pirms aplūkot uzņēmuma lokālā tīkla datora jeb darba stacijas drošības pakāpi, jānovērtē,
cik vienkārši svešs vai nepiederošs cilvēks var piekļūt pie datora. Ja datoru var vienkārši paņemt,
ielikt somā un aiznest, tad nav vērts runāt tālāk. Kad pirms vairākiem gadiem Latvijā ieplūda
humanitārās palīdzības datori, tad daudzus cilvēkus pārsteidza, ka datoriem ir piekabinātas
metāla troses un datoru tastatūrām ir speciālas cilpas, ar kurām tās var pieslēgt pie galda vai kaut
kur citur. Radās jautājums, vai pie "viņiem" zog? Izrādās, ka jā. Vairākas pasaules slavenas
firmas, tajā skaitā arī IBM saviem datoriem paredz speciālus stiprināšanas līdzekļus, lai datoru
nevarētu tik vienkārši nozagt.
Nākamais datortīkla un arī atsevišķas darba stacijas drošības palielināšanas aspekts ir
paroļu lietošana. Strādājot ar datoru, paroles var lietot vairākās programmās un situācijās.
Paroles, kas ir lietojamas, var sagrupēt šādi:
tīkla paroles;
tīkla resursu paroles;
Windows operētājsistēmas paroles;
failu paroles;
sistēmas BIOS paroles.
