24. Tīkla operētājsistēmas

Par izplatītākajām tīkla operētājsistēmām var uzskatīt:

Microsoft Windows paaudzes operētājsistēmas;

Nowell NetWare operētājsistēmas;

UNIX un Linux operētājsistēmas.

Kopš iznākšanas 1993. gadā Microsoft Windows NT (New Technology) paaudzes

operētājsistēmas ir pakāpeniski kļuvušas par pašu populārākām tīkla operētājsistēmām, aizņemot

tirgū Nowell NetWare operētājsistēmu vietu. Tam par iemeslu ir ērtais grafiskais interfeiss un

salīdzinoši vienkāršā ekspluatācija, kas ļauj pat nepieredzējušiem lietotājiem uzstādīt un apkalpot

lokālos tīklus.

Windows 2000 – viena no pēdējām NT operētājsistēmu versijām, kurā ir novērsti daži

Windows NT trūkumi.

Windows XP – pašlaik pēdējā NT versija.

Šīs operētājsistēmas ir vienādi ērtas visiem datoru tipiem sākot no darba stacijām līdz

jaudīgiem serveriem.

Windows NT/2000 un Nowell NetWare salīdzinājums

Tradicionāli tīkla operētājsistēmu Nowell NetWare priekšrocības ir ērtības, kādas tā

nodrošina piekļuvei failiem un printeriem – t. i. tiem mērķiem, kas bija par iemeslu datortīklu

izveidei. Arī Windows NT paaudzes operētājsistēmas to nodrošina, lai gan ne tik efektīvi, kā

NetWare. Bez tam Windows NT operētājsistēmas kalpo kā efektīva platforma

lietojumprogrammām.

Atšķirībā no OS Novel NetWare, kas stingri pieturas pie klienta/servera modeļa

principiem (dators var būt vai nu tikai klients vai tikai serveris) un prasa serverim izmantot

speciālu OS versiju, Windows NT operētājsistēmas gadījumā katrs dators var pildīt kā klienta tā

arī servera funkcijas.

Viena no Windows NT operētājsistēmu versiju priekšrocībām ir tā, ka tās ir ērtāk uzstādīt

un administrēt nekā Novel NetWare OS. Parādoties Windows NT operētājsistēmām, tajās tika

automatizēta uzstādīšanas programma, bet Novel NetWare OS tajā laikā bija jāuzstāda un

jākonfigurē tikai manuāli. Turklāt Windows NT varēja lietot arī Novel NetWare tīklos, kas tajā

laikā bija dominējošie.

Būtiska Windows NT priekšrocība ir arī tās grafiskais interfeiss ar lietotāju, kas ir daudz

ērtāks par komandrindu interfeisu, ko plaši izmanto Novel NetWare un UNIX OS.

Pieņemamā cena un iespēja sadzīvot ar Novel NetWare ļāva lietotājiem eksperimentēt ar

Windows NT un novērtēt to vispusīgi. Ar laiku Windows NT aizstāja DOS personālajos datoros

un līdz ar to arī kļuva par labāko izvēli gan darba stacijām gan serveriem.

Kā vēl viens svarīgs faktors, kas sekmēja Windows NT izplatību, bija tā orientācija uz

protokolu TCP/IP kā standartu. Izrādījās, ka lietojumos Windows NT ir vienkāršāka kā UNIX.

Iekarojusi labu lietojumu serveru reputāciju, Windows NT praktiski ir izspiedusi

NetWare no komerctīkliem.

Pašlaik lielākā daļa no jauna izveidojamie LAN serveri izmanto Windows NT, Windows

2000, vai Windows XP. Firma Microsoft rekomdē uzstādīt Windows 98 vai Windows Me

vidējās darba stacijās, bet profesionālās darba stacijās - Windows 2000 vai Windows XP.

Atšķirībā no iepriekšējām versijām, Windows NT ir modulāra OS, kas uztur visas

paplašinātās iespējas, kas iebūvētas firmu Intel un Alpha procesoru izstrādnēs. Tai arī ir noņemti

ierobežojumi operatīvajai atmiņai un glabājamai informācijai, ko uzliek tādas OS stuktūra, kas

orientēta DOS. Iepriekšējās OS, tādas kā DOS, bija monolītas , t. i., nesadalāmas funkcionālās

vienībās un tas arī apgrūtināja to modifikāciju. Ievestais modularitātes princips deva iespēju

vieglāk pilnveidot un mainīt atsevišķas OS komponentes, neskarot citas sastāvdaļas, kas iespaido

OS darbību.

Pirmā Windows NT versija 3.1 iznāca 1993. gadā. To var uzskatīt kā centienu izveidot

jaunu 32-bitu OS, kam nav nekā kopēja ar DOS. Lai gan tās interfeiss bija ļoti līdzīgs ar

darbstaciju OS Windows 3.1, tomēr Windows NT bija principiāli atšķirīga. Tiklīdz firma

Microsoft bija pieņēmusi lēmumu par to, ka agrāk izveidoto programmu uzturēšana vairs nebūs

prioritāte, radās iespējas veikt radikālas izmaiņas OS struktūrā.

Windows 2000 Server paredzēta serveriem ar procesoru skaitu ne lielāku par 4, bet

Advanced Server un Data Center Server uztur atbilstoši 8 un 32 procesorus.

Darba stacijas versijai ar nosaukumu Windows 2000 Professional arī piemīt dažas servera

iespējas.

OS Novell NetWare joprojām tiek sekmīgi ekspluatēta daudzos esošajos tīklos, bet

parasti kopā ar citām OS , tādām kā Windows NT/2000 vai UNIX. Taču NetWare ieviešanas

apjoms jaunajos tīklos ir būtiski samazinājies, neskatoties uz tādām tās stiprajām pusēm kā ērti

lietojamais katalogu serviss.

Atšķirībā no Windows NT/2000 un UNIX, NetWare ir strikti atdalītas klienta un servera

funkcijas. Tas nozīmē, ka atsevišķs dators var būt vai nu tikai kā klients vai kā serveris, bet nevar

šīs funkcijas pildīt vienlaikus, kā tas ir Windows NT/2000 un UNIX gadījumos. Tātad NetWare

76

klienti var sadarboties tikai ar NetWare serveriem, bet ne savā starpā (izņemot gadījumus, kad uz

tiem ir uzstādītas arī citas OS).

NetWare serveri palaiž no DOS komandrindas, bet turpmāk darbojas neatkarīgi no DOS.

NetWare klienti – tie ir datori ar uzstādītām OS (NetWare, Windows, DOS u. c.) un

klientu programmatūru, kas nodrošina savienojumu ar serveri. Arī visu OS Windows sastāvā ir

programmatūra ar NetWare klienta pamatfunkcijām, taču paša NetWare klienta programmatūra

ir ar pilnīgāku funkciju klāstu. Ja NetWare klients izmanto citas OS, piemēram, Mahintosh vai

UNIX, tad ir vajadzīgas papildus programmatūras paketes.

NetWare servera OS variants ir atbildīgs par NetWare un citu izstrādātājfirmu lietotņu

kvalitatīvu darbību. Šajā nolūkā tiek izmantoti tā saucamie NetWare sistēmas ielādes moduļi

(NetWare Loadable Module NLM).

Vecākajām servera versijām vadības konsolē sadarbībai ar lietotāju tiek lietots tikai teksta

jeb (komandrindu) interfeiss. Grafiskais interfeiss uz Java bāzes ir ievests tikai vienā no pēdējām

versijām – NetWare5.

NetWare loma OS tirgū

NetWare OS ir pazīstama galvenokārt kā OS, kura vislabāk nodrošina lietotājus ar failu

un printeru servisiem, kas ir jebkuru tīklu darbības pamatā. Līdz pat pēdējam laikam NetWare

šajā ziņā pārspēj pat Windows NT, kas gan ir līderis OS tirgū.

Pēdējā NetWare5 versijā ietilpst tādi uzlaboti failu glabāšanas un izkliedētas drukas

servisi kā Novell Storage Services – NSS un Novell Distributed Print System – NDPS. Blakus

NetWare5 tiek lietotas arī iepriekšējās versijas, kuras arī darbojas nevainojami.

Taču kā jaunu lietotņu izstrādes vide NetWare ir daudz sarežģītāka nekā Windows NT.

Tas tādēļ, ka tīkla programmatūras izstrādē Windows saimes OS paredz vienus un tos pašus

izpildāmo failu tipus kā serveriem tā klientiem, bet NetWare serveriem vajadzīgi tikai oriģinālie

ielādes moduļi – NLM. Faktiski tieši minētā tendence – balstīties uz specializētiem elementiem –

bija par iemeslu tam, ka NetWare ir pazaudējusi savu vadošo vietu tīklu OS tirgū.

Publicitātes ierobežojumus par serveru NLM (ielādes moduļiem) un protokoliem IPX,

kas ir Novell oriģinālās izstrādes, var uzskatīt par iemeslu tam, ka pārējie OS izstrādātāji deva

priekšroku citām publiski dokumentētām izstrādnēm attīstot tīklu OS.

Par vienīgo faktoru, kas nivelē NetWare sistēmas trūkumus var uzskatīt tās izdevušos

katalogu servisu – Novell Directory Services – NDS. Tā ir hierarhiska sistēma, kas bāzējas uz

X.500 specifikāciju un sākotnēji tika izlaista vēl 1993. gadā. Arī pašlaik tā ir daudz pilnīgāka

nekā tās izstrādnes, ko piedāvā Windows un UNIX.

Par Novell katalogu servisa galveno priekšrocību var uzskatīt tā īpaši elastīgās visu tipu

informācijas par tīkla elementiem uzglabāšanas iespējas ieskaitot:

77

Programmnodrošinājumu (SW)

Aparātnodrošinājumu (HW)

Lietotājiem, to grupām un pat nemateriāliem konceptiem.

Ilgo ekspluatācijas gadu laikā NDS tika uzstādīta un testēta daudz vairākos tīklos nekā

jebkurš cits tikla katalogu serviss. Lai gan ar cik laba nebūtu Microsoft Active Directory, tomēr

jāpaiet testēšanas gadiem, lai tā kļūtu tikpat droša darbībā kā NDS, kuras ekspluatācijas pieredze

ir par 7 gadiem ilgāka.

Tikai nesen izlaižot NetWare5 versiju kļuva iespējams Interneta protokolu platformā

lietot protokolu TCP/IP, bet iepriekšējās NetWare OS versijas orientētas uz protokola IPX

lietošanu klienta/servera sadarbībai lokālos tīklos.

Pašlaik NetWare OS kā tirgus produkts nodrošina visas tīkla OS paredzētās funkcijas kā

arī vairākas progresīvu ideju realizācijas. Tīkli, kuros izmanto NetWare OS, var tikt pilnveidoti

uz jaunām versijām. Taču pāreja no Windows vai UNIX uz NetWare nevar uzskatīt par pareizo

izvēli.

UNIX tīkla operētājsistēmas

Atšķirībā no Windows NT, UNIX OS nevar uzskatīt par lietotājiem ērtu OS, jo tai līdz

nesenam laikam ir bijis tikai teksta rindas interfeiss (saskarne) nevis grafiskais interfeiss kā

Windows NT. Tieši tādēļ, lai gan daudzas tīklu OS darbojas uz UNIX bāzes, tā tomēr netiek

uzskatīta par ļoti populāru sava teksta komandrindas saskarnes dēļ. Taču, lai sekmīgi pildītu

daudzas svarīgas OS funkcijas, pilnīgi ar to pietiek. Arī UNIX OS vidē pēdējā laikā arvien

biežāk tiek lietots grafiskais interfeiss, taču tas nav integrēts OS vidē, kā Windows NT

gadījumā, bet gan kā palīgprogramma. OS uz UNIX platformas kā tīkla serveri ir iekarojušas

labu reputāciju ar savu stabilitāti un ar iespējamību lietot dažādās aparatūras vidēs. Kā viens no

pamata protokolu kompleksiem tajā tiek izmantots protokolu steks TCP/IP, tādēļ tās lieto

Internetā un sadarbībai ar citu platformu OS. Jāuzsver, ka tieši UNIX-sistēmas kalpoja kā

galvenā eksperimentālā vide Interneta attīstībai, kas ļāva tam kļūt par vispasaules decentralizētu

pakešu komutācijas tīklu.

UNIX darbības principi

UNIX OS pamatā, salīdzinoši vairāk kā citās OS, ir tā saucamais maksimālās

vienkāršošanas princips , kas dod iespējas to adaptēt visdažādākajām ekspluatācijas vajadzībām.

Taču tas nebūt nenozīmē, ka šī OS ir ļoti vienkārša ekspluatācijā. Vienkāršošanas princips

nozīmē to, ka OS būvēta uz tādiem noteikumiem, lai būtu iespējama visvienkāršākā sazināšanās

starp OS un dažādām perifērijas iekārtām. Piemēram, tādas iekārtas kā displejs, klaviatūra,

printeri u. c. UNIX OS uztver tāpat kā failus vai cietā diska katalogus. Var nokopēt failu uz

displeja vai uz printera tāpat kā katalogā.